Paplašinātā meklēšana
Meklējam nogalināt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (45):
- nobradāt Bradājot, uzkāpjot virsū, saspiest vai nogalināt (ko); nomīt.
- vajātājs Cilvēks, kas vajā (kādu), lai (to) notvertu, arī nogalinātu.
- džainisms Indiešu reliģiski filozofisks virziens, kam raksturīgs askētisms un aizliegums nogalināt jebkuru dzīvu būtni.
- nāves nometne koncentrācijas nometne cilvēkiem, ko paredzēts nogalināt.
- nokost Kožot nonāvēt, nogalināt (par dzīvniekiem).
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
- nolinčot Linčojot nonāvēt, nogalināt.
- bendēt Nežēlīgi, necilvēcīgi izturēties (pret kādu); nogalināt.
- taisīt pašnāvību nogalināt sevi.
- pārgriezt rīkli nogalināt, atņemt dzīvību (kādam), pārgriežot kaklu.
- izdzēst dzīvību nogalināt, nonāvēt.
- pataisīt aukstu nogalināt, nosist.
- apgriezt kaklu nogalināt.
- laupīt dzīvību nogalināt.
- apgriezt sprandu nogalināt.
- liemenis Nokauta, nogalināta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, astes, iekšām u. tml.
- nonāvēties Nonāvēt sevi (par cilvēku); nogalināties.
- novākt Nonāvēt, nogalināt (kādu).
- nost Norāda, ka (kas) tiek pilnīgi iznīcināts, nogalināts.
- apsist Nosist, nogalināt (daudzus vai visus).
- izliet asinis noslepkavot, nogalināt.
- nobliezt Nošaut, nogalināt.
- izrēķināties Pakļaut smagam (parasti ārpustiesas, fiziskam) sodam vai patvaļīgai vardarbībai, arī nogalināt.
- nonāvēt Panākt, būt par cēloni tam, ka (kāds, kas) nomirst, pārstāj eksistēt; nogalināt.
- kontrolšāviens Papildu šāviens, ko izdara, lai būtu garantija, ka (kāds) ir nogalināts.
- noraut ādu pār acīm Pārmācīt, nežēlīgi sodīt, sist, nogalināt.
- atentāts Politisku iemeslu dēļ izdarīts uzbrukums ar nolūku nogalināt.
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
- notriekt Sadursmē ar transportlīdzekli nogāzt zemē, savainot vai nogalināt (kādu).
- nevainīgas asinis saka par nogalinātu nevainīgu cilvēku.
- slāpst asiņu saka par tādu cilvēku, kam ir zemiska vēlēšanās nogalināt, slepkavot (parasti aiz atriebības).
- (var) uzkrist uz galvas saka, ja (kas), krītot, grūstot no augšas, var traumēt, nogalināt cilvēku.
- vajāt Sekot, dzīties pakaļ (dzīvniekam), lai (to) notvertu vai nogalinātu.
- hidra Sengrieķu mitoloģijā – Hērakla nogalināts nezvērs ar čūskas ķermeni un daudzām galvām.
- nobendēt Spīdzinot, mokot, nežēlīgi izturoties panākt, ka zaudē dzīvību; nonāvēt, nogalināt.
- šauties Šaut uz sevi (parasti, lai nogalinātos).
- asinskārs Tāds (cilvēks), kas alkst, kāro nogalināt; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- asinskāre Tieksme pēc asinīm, tieksme nogalināt.
- noņemt galvu tikt nogalinātam (piem., karā).
- kosties Tikt virzītam (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
- mesties pie rīkles uzbrukt, gribēt kādu nogalināt.
- tīkot pēc (kāda) dzīvības vēlēties (kādu) nogalināt, arī vēlēties kāda nāvi.
- toreadors Vēršu cīņas galvenais dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
- matadors Vēršu cīņu (korridas) galvenais dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
- kost Virzīt zobus (kur iekšā) un spiest tos kopā, cenšoties ievainot, arī nogalināt.
nogalināt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV