Paplašinātā meklēšana
Meklējam kopus.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (31):
- vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība.
- piegrābt Grābjot savākt vienkopus (ko izkaisītu, izkliedētu).
- rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai vienkopus.
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
- kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
- vesela čupa ļoti daudz vienkopus.
- ganāmpulks Mājlopu kopums, kas ganās vienkopus kādā vietā.
- mest kaudzē (arī gubā, čupā u. tml.) metot (ko) vienkopus, veidot (no tā) kaudzi (gubu, čupu u. tml.).
- mest kaudzi (arī gubu, čupu u. tml.) metot, vācot (ko) vienkopus, veidot (kaudzi, gubu, čupu u. tml.).
- pušķis Neliels, vienā galā cieši vienkopus augošu matu, spalvu kopums (dzīvniekiem).
- vienā laidā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
- vienā laidienā nepārtrauktā secībā; visu laiku nepārtraukti; nepārtrauktā izkārtojumā, virknējumā; vienkopus, vienā kopumā.
- kolonija No kādas zemes vai kāda novada izceļojušu iedzīvotāju apmetne citā zemē; kādas tautas izceļotāji, kas dzīvo vienkopus citā zemē.
- nokravāt Nolikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (ko izliktu, izvietotu); novākt.
- raust Pakāpeniski virzīt vienkopus (ko irdenu, izkliedētu), parasti ar rokām vai kādu rīku.
- sadabūt Panākt, ka (kas) atrodas kopā, vienkopus.
- nasta Priekšmets, priekšmetu kopums (savākts vienkopus, sastiprināts u. tml.), kas nesot jāpārvieto.
- vākties Pulcēties, nākt, braukt vienuviet, vienkopus; lasīties [2] (1).
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- nolasīties Sapulcēties, sanākt vienkopus; salasīties [2].
- apkopot Savākt vienkopus, apvienot.
- sakopot Savākt vienkopus, savienot, sagrupēt kādā veselumā.
- ņudzoņa Stāvoklis, kad (kas) ņudz, atrodas (kur) vienkopus lielā daudzumā.
- kopā Uz vienu vietu, vienkopus (piem., virzīties, virzīt).
- kopot Vākt vienkopus, vienot, grupēt.
- midzenis Veidojums (dzīvniekiem) no vienkopus savilktām lapām, zāles, zariem, sūnām u. tml.; ala, slēptuve, kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem; miga.
- drava Vienkopus izvietoto bišu saimju, stropu kopums (parasti viena biškopja pārziņā).
- guba Vienkopus sakrauta, samesta (siena, labības) kopa, parasti ar noapaļotu virsmu.
- apdzīvota vieta vieta, kur vienkopus dzīvo samērā daudz cilvēku (piem., lauku sētu kopa, lauku centrs, pilsēta u. tml.).
- grābt Virzīt, raust (parasti ar grābekli) vienkopus.
kopus citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV