Paplašinātā meklēšana
Meklējam kāpt.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (10):
Atrasts skaidrojumos (54):
- atiet Aiziet, atkāpties (no kā).
- atlēkt Ar lēcienu atvirzīties nost; spēji atrauties, atkāpties u. tml. (no kā).
- rausties Ar piepūli, grūtībām kāpt, rāpties.
- uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
- atstāties Atiet, atkāpties (no kā).
- sagrūsties Blīvi saspiežoties (kur) iekāpt, iekļūt u. tml. (par vairākiem, daudziem).
- pagriezt ceļu censties izvairīties no nesaskaņām, sadursmēm ar kādu; piekāpties.
- uzčāpot Čāpojot uzkāpt, uziet.
- kāpiens Darbība --> kāpt, kāpšana.
- kāpējs Darītājs --> kāpt.
- ieņemt galvā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
- ieņemt prātā iecerēt, iedomāt (ko) un (no tā) neatkāpties.
- sarkanā līnija iedomāta robeža (piem., uzskatos, rīcībā), kuru nedrīkst pārkāpt.
- iebrist Iekāpt, iemīt.
- stīvēties Ietiepīgi pretoties; ietiepīgi nepiekrist, nepiekāpties.
- izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
- kāpt uz kakla kāpt uz kakla
- izsvempties Lēni, ar grūtībām, arī neveikli izkļūt, izkāpt (no kurienes).
- svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
- izsēdināt Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
- grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
- nolaisties Noiet, nokāpt lejā.
- iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā); iekāpt, ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
- demisionēt Oficiāli atkāpties no amata (parasti par valdību, ministru).
- uzņemt Pa ceļam apstājoties, ļaut (kādam, parasti iepriekš neparedzētam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī).
- pakāpt Pakāpties (2).
- šļūkt Pārkāpt laulību.
- nonākt konfliktā ar likumu pārkāpt likumu.
- grēkot Pārkāpt reliģiski ētiskās pamatnormas (baušļus).
- mākt Pārspēt cīņā, piespiest atkāpties (pretinieku).
- atlaisties Pārtraukt (darbu, nodarbi u. tml.), piekāpties; atteikties (no iecerēm).
- kāpums Paveikta darbība --> kāpt.
- pārkāpums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkāpt (2); negatīva, sodāma rīcība.
- padoties Piekāpties, pakļauties (piem., kāda gribai).
- pielaisties Piekāpties.
- atspiest Piespiest atkāpties.
- norāpties Rāpjoties nokāpt, norausties nost, lejā (no kā).
- norausties Raušoties nokāpt, norāpties nost.
- kā āži uz laipas saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
- sarāpties Sakāpt (kur).
- uzsvempties Smagnēji, neveikli uzkāpt, uzrāpties.
- bēgt Strauji atkāpties (par karavīriem).
- atsisties Strauji atkāpties, atlēkt nost, atpakaļ.
- iemesties Strauji iekāpt, iesēsties, iegulties u. tml. (kur iekšā).
- lēkt Strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
- iecirsties Stūrgalvīgi nepiekāpties, iespītēties, arī noslēgties sevī (parasti pēc aizskāruma).
- atšaudīties Šaut (parasti uz vajātājiem, ielencējiem u. tml.), lai varētu atkāpties, izbēgt.
- piekāpīgs Tāds, kas mēdz viegli piekāpties.
- nepārkāpjams Tāds, ko nedrīkst pārkāpt, neievērot.
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur); būt par cēloni, ka strauji atvirzās nost, atpakaļ.
- uzbrist Uzkāpt, uzmīt.
- uzlīst Uzkāpt, uzrāpties; rāpjoties, rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
- kāpelēt Vairākkārt kāpt, rāpties (dažādās vietās, dažādos virzienos u. tml.).
- līst Virzīties, pieplokot ar ķermeni, pārvietojoties četrrāpus u. tml. (par cilvēku); kāpt, pieturoties ar rokām, atbalstoties ar ķermeni u. tml.
kāpt citās vārdnīcās:
LLVV