Paplašinātā meklēšana
Meklējam daļiņa.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (71):
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielas daļiņas (atomi, molekulas) atrodas ļoti tuvu viena otrai un kuru kustības ir ļoti ierobežotas.
- nukloni Atomu kodolu veidojošās elementārdaļiņas – protoni un neitroni.
- piliens Atsevišķa, maza (parasti apaļa vai iegarena) šķidruma daļiņa.
- lāse Atsevišķa, maza ieapaļas formas šķidruma daļiņa.
- bezstruktūras augsne augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā (piem., smilts augsne).
- zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
- putēt Būt tādam, no kā izplatās putekļi vai kādas vielas putekļveida daļiņas.
- sijāt Būt tādam, no kā izplatās sīkas (kā) daļiņas.
- kūpēt Būt tādam, no kura atdalās, izplatās sīkas, smalkas daļiņas.
- putināt Celt augšup un izplatīt uz visām pusēm (putekļus, sīkas kā daļiņas u. tml.).
- biezums Cietākas daļiņas šķidrumā (parasti dzērienā, ēdienā).
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
- kristāls Cietviela, kuras daļiņas (atomi, molekulas, joni) ir izvietotas stingri noteiktā kārtībā, veido kristālrežģi, kristāliskas vielas atsevišķā daļiņa, gabals.
- biopsija Dzīva organisma audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai.
- treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
- neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar pavisam mazu masu, kas rodas, piem., elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
- neitrons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, atoma kodola sastāvdaļa.
- pozitrons Elektrona antidaļiņa.
- mikrodaļiņa Elementārdaļiņa (piem., atoma kodols, atoms vai molekula).
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras fizikālajiem raksturlielumiem ir pretēja zīme (salīdzinot ar doto elementārdaļiņu).
- orbitāle Elementārdaļiņas (piem., elektrona) iespējamā atrašanās vieta atomā.
- barioni Elementārdaļiņas, kuras ir smagākas par citām elementārdaļiņām.
- elementārdaļiņas Fizikālās matērijas vissīkākās zināmās daļiņas – elektrons, neitrons, fotons u. tml.
- kodolfizika Fizikas nozare, kas pēta atoma kodola uzbūvi, īpašības, elementārdaļiņas un to mijiedarbību.
- migla Gaisa slānis, kurā ir izkliedētas gāzveida vielas, arī sīkas cietvielu daļiņas.
- gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
- klijas Graudu malšanas blakusprodukts – saberztas graudu daļiņas, sēnalas, milti u. tml.
- kvarks Hipotētiska daļiņa, kas varētu veidot elementārdaļiņas.
- paātrinātājs Iekārta, kurā paātrina elektriski lādētas daļiņas, izmantojot to mijiedarbību ar elektrisko un magnētisko lauku.
- sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu).
- skaida Koka, metāla vai cita materiāla sīka daļiņa, plēksne, kas rodas, apstrādājot šāda materiāla gabalu (parasti ar griezējinstrumentu).
- skrubis Kosmētisks līdzeklis maskas, krēma, emulsijas, želejas u. tml. veidā, ar ko attīra ādas poras un tās virsmu, likvidē ādas atmirušās daļiņas.
- pārsla Krītoša sniega sīka daļiņa – dažādas formas ledus kristālu veidojums; sniegpārsla.
- pirkstis Kvēlojošas ogļu daļiņas pelnos; arī karsti pelni.
- atoms Ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa, kurai ir visas šī elementa ķīmiskās īpašības.
- krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska.
- korpuskula Ļoti sīka (kā, piem., vielas) daļiņa.
- mikrodaļiņa Ļoti sīka (kā) daļiņa.
- ribosoma Ļoti sīka daļiņa, kurā notiek olbaltumvielu sintēze.
- putekļi Ļoti sīkas kādas vielas daļiņas, kas atrodas gaisā vai uz kādas virsmas.
- suspensija Maisījums, kurā cietas vielas sīkas daļiņas ir vienmērīgi izkliedētas šķidrā vai gāzveida vidē.
- dzirkstele Maza degoša vai kvēlojoša vielas daļiņa, kas atdalījusies no liesmas vai pelniem.
- kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- tuneļefekts Mikrodaļiņas spēja pārvarēt potenciāla barjeru, ja barjeras augstums ir lielāks par mikrodaļiņas pilno enerģiju.
- nogulsnes Neizšķīdušas vielas daļiņas, kas nogulsnējušās šķidrumā.
- mezons Nestabila elementārdaļiņa.
- blaugznas Pārragojušās (galvas) ādas daļiņas, kas atlobās zvīņu veidā.
- tecēt Pārvietoties, būt tādam, kura visas daļiņas kustas (parasti par šķidrumu, gāzi); arī plūst (1).
- izkliede Process, kurā, piem., stari, daļiņas, sastopoties ar šķērsli, maina kustības virzienu, izkliedējas.
- starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas u. tml.).
- izstarot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, enerģiju u. tml.).
- siets Rīks, ierīce, arī ierīces daļa, kurā ir vienmērīgi izveidoti caurumi un kuru izmanto, lai atdalītu (kā) sīkākās daļiņas no lielākajām vai šķidrumu no cietajām daļiņām.
- gliters Rotājošs mazs spīgulītis, spīdoša daļiņa (piem., lūpu krāsās, acu ēnās).
- birzumi Sabirzušas (kā) sīkas daļiņas.
- frakcija Sīka (kā) daļiņa ar atšķirīgām īpašībām; sīku daļiņu kopa ar noteiktiem parametriem.
- daļiņa Sīka sastāvdaļa (piem., atoma); mikrodaļiņa.
- zāģu skaidas sīkas koksnes daļiņas, kas rodas (to) zāģējot.
- zāģskaidas Sīkas koksnes daļiņas, kas rodas, (to) zāģējot; zāģu skaidas.
- elektrons Stabila elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu, atoma sastāvdaļa.
- protons Stabila elementārdaļiņa, kam masa vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš.
- dubļi Šādas slapjas masas pikas, netīrumi, daļiņas (uz kādas virsmas).
- virpuļkustība Šķidruma vai gāzes kustības veids, kad šķidruma vai gāzes daļiņas pārvietojas pa spirāli.
- makrofāgi Šūnas (cilvēku vai dzīvnieku organismā), kas ievelk un sagremo organismam svešas daļiņas (mikroorganismus, toksīnus u. tml.).
- graudains Tāds, kas sastāv no sīkām graudveida daļiņām; tāds, kurā ir redzamas sīkas graudveida daļiņas.
- čaugans Tāds, kura daļiņas neatrodas cieši kopā; irdens, mīksts.
- gāzveida Tāds, kura molekulas nav savā starpā saistītas un brīvi pārvietojas telpā (par vielu); tāds (agregātstāvoklis), kurā vielas daļiņas brīvi pārvietojas pa visu telpu.
- emulgators Viela, pārtikas piedeva, kas sīkās daļiņas emulsijā notur stabilā stāvoklī.
- molekula Vielas vissīkākā daļiņa, kurai piemīt attiecīgās vielas ķīmiskās īpašības.
- nosēdumi Vielas, to daļiņas, kas, atrazdamās gaisā, ūdenī vai citā šķidrumā, nosēžas (uz kā, kur u. tml.).
- suspendēt Vienmērīgi kliedēt (cietas vielas sīkas daļiņas) šķidrā vai gāzveida vidē.
- pīšļi Vissīkākās (kā) daļiņas, atliekas; arī putekļi.
daļiņa citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV