Paplašinātā meklēšana
Meklējam bruka.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (4):
- teitoņi Ģermāņu ciltis, kuras 2. gadsimta beigās iebruka Romas valdījumos.
- trūce Iekšējo orgānu vai dziļo audu izspiešanās zem ādas, muskuļos vai ķermeņa dobumos; bruka.
- huņņi Klejotāju ciltis, kas 4. gadsimtā no Āzijas iebruka Eiropā.
- krustnesis Krusta karu dalībnieks, kas iebruka Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gs.).
Atrasts piemēros (20):
- dauzoņa Bars dauzoņu uzbruka garāmgājējam.
- nobrukt Dators pēkšņi nobruka.
- savaldīt Dusmās vīrs nespēja savaldīt rokas un uzbruka pāridarītājam.
- sabrukt Kara rezultātā monarhija sabruka.
- iebrukt Klasē iebruka bērnu bars.
- uzbrukt Man uzbruka šaubas.
- uzbrukt Man uzbruka, ka es izmantojot citu cilvēku domas.
- zemē Milzīgais dzīvnieks sabruka zemē.
- bruka Mugurkaula bruka.
- pļurkt Pļurkt! – visi plāni neizdarības dēļ sabruka.
- sabrukt Sabruka dzīves pamats.
- sabrukt Sabruka nekustamo īpašumu tirgus.
- sabrukt Sabruka pēdējā cerība.
- sabrukt Sabruka totalitārais režīms.
- sabrukt Sprādzienā ēka sabruka.
- mieramika Suns bija mieramika, nevienam neuzbruka.
- rasists Tiesa piesprieda cietumsodu diviem rasistiem, kas pērn jūnijā uzbruka tumšādainam vīrietim.
- sabrukt Tilts sabruka no pārslodzes.
- uzbrukt Uzbruka nepatīkama doma.
- sasvārstīties Zem lielā svara grīda sasvārstījās un iebruka.
bruka citās vārdnīcās:
LLVV