Paplašinātā meklēšana
Meklējam augsne.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts etimoloģijās (1):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (117):
- šķīvot Apstrādāt (augsnes virskārtu), griezt (velēnu) ar šķīvju lobītāju, šķīvju ecēšām.
- lobīt Apstrādāt (piem., tīrumu) uzirdinot, apvēršot augsnes virskārtu.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- vaga Ar arklu (arī, piem., ar īpašu vagu veidotāju) izveidots garens padziļinājums augsnes virskārtā.
- kams Atsevišķs (parasti augsnes) gabals, pika.
- trūdaugi Augi, kuru normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina zeme, augsne.
- melnzeme Auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu (piem., Dienvidkrievijas stepēs).
- melnzeme Auglīga, trūdvielām bagātināta augsne.
- spraukties Augot virzīties ārā (no augsnes), kļūstot pamanāmam (par augiem, to daļām).
- smalkzeme augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām.
- māls augsne, kas satur lielu šā ieža piejaukumu; mālzeme.
- solončaks augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu, izplatīta Centrālās Āzijas, Āfrikas un Austrālijas tuksnešos.
- bezstruktūras augsne augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā (piem., smilts augsne).
- mālzeme augsne, kuras pamatā ir māls; mālaina zeme.
- skeletaugsne augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piem., akmeņi, oļi, grants).
- zeme augsne.
- glejs augsnes apakškārtas slānis gaišā krāsā, kas veidojies, augsnei pārpurvojoties.
- zemes darbi augsnes apstrādāšana, kopšana.
- zemesdarbi augsnes apstrādāšana, kopšana.
- irdināšana augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar ko augsni padara irdenāku.
- erozija augsnes auglīgās virskārtas noskalošana, aiznešana prom (lietus, sniega ūdeņu, vēja iedarbībā).
- kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
- minerālmēsli augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
- mulča augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- humuss augsnes organiskā daļa, kas veidojas, sadaloties augu un dzīvnieku atliekām.
- sarkanzeme augsnes tips, kas veidojies mitra subtropu klimata platlapju mežos un tropu savannās.
- aramkārta augsnes virsējā, apstrādājamā kārta.
- velēna augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- erodētās augsnes augsnes, no kurām vējš vai nokrišņu ūdeņi nonesuši virsējo, auglīgo kārtu.
- zeme augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
- irdne augsnes, zemes irdenā virskārta; arī augsne, zeme.
- hidroponika Augu audzēšana bez augsnes barības vielu šķīdumā vai augsnes aizstājējos.
- kaļķot Bagātināt (augsni) ar kalcija savienojumiem (piem., lai mazinātu augsnes skābumu).
- podzols Barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
- smaga augsne blīva, mālaina augsne.
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) augsnes, zemes gabals (piem., uz lauka, ceļa).
- žāvēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- bezlape Daudzgadīgs bezhlorofila lakstaugs, parazīts, kas vairākus gadus dzīvo zem augsnes virskārtas.
- susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
- mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
- rakt Iecirst lāpstu zemē un apvērst augsnes virskārtu, tajā ko veidojot.
- apdobe Iekoptas augsnes josla ap koku vai krūmu.
- kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne.
- cilmiezis Iezis, kas sastāv no citu iežu dēdēšanas materiāliem un no kā veidojas augsne.
- viegla augsne irdena smilts augsne.
- smilšmāls Irdens nogulumiezis – smilts un māla sajaukums, kurā ir 10–30% māla daļiņu; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis.
- smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem maziem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
- uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, sniega segas u. tml.
- izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ).
- noslīkt Iznīkt pārmērīga augsnes slapjuma dēļ (par augiem, to platību).
- jūras mēsli krastā izskalotās aļģes, ko lieto augsnes mēslošanai.
- termīts Kukainis, kas dzīvo galvenokārt tropos lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām un ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
- lobītājs Kultivators, arkls augsnes virsējās kārtas apstrādei.
- salaistīt Laistot ūdeni, panākt, ka (augi, augsne, dārzs u. tml.) saņem nepieciešamo mitrumu.
- ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes virskārtas irdināšanai, sēklas iestrādāšanai, tīruma virsmas līdzināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- kultivators Lauksaimniecības mašīna augsnes virskārtas apstrādei – irdināšanai, drupināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa – liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
- zemkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
- skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
- zemes kluči lieli sakaltuši augsnes gabali.
- substrāts Mākslīgā augsne siltumnīcās audzējamo kultūru audzēšanai.
- mālaugsne Mālaina augsne.
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība, augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojumu.
- virsmēslojums Mēslojums, ko izkaisa vai izsmidzina uz augsnes vai augiem (parasti, neiestrādājot to augsnē).
- ilūvijs Minerālās un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi izskalojuši no augsnes virskārtas un nogulsnējuši dziļāk – iluviālajā horizontā.
- dobe Neliels uzirdinātas un augu audzēšanai sagatavotas augsnes laukums (parasti paaugstināts); augu stādījums šādā laukumā.
- plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu, arī (augsnes) auglību.
- mālsmilts Nogulumiezis – māla un smilts sajaukums; augsne, kurā smiltis ir pārsvarā pār mālu.
- minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
- erodēt Noskalot, aiznest prom augsnes virskārtu (par vēju, ūdeņiem u. tml.).
- bonitēt Noteikt vērtību (mājdzīvniekiem, augsnei u. tml.) pēc kādām pazīmēm.
- augs Organisms, kas attīstās un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
- noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
- saputekļot Panākt, būt par cēloni, ka (augsne) iegūst putekļu struktūru; pārputekļot.
- vivipārija Pēcnācēju radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
- glūda Pelēks vai zilganpelēks māls; zeme, augsne ar ļoti lielu tīrā māla saturu.
- šļūce Piekabināms vai uzkarināms lauksaimniecības rīkslauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
- rasināt Pievadīt (augiem, augsnei) vai izsmidzināt (ūdeni) sīku pilienu veidā.
- purvaine Purvaina vieta, teritorija; arī purvaina augsne.
- kultūrtehnisks Saistīts ar zemes, augsnes uzlabošanu (piem., meliorācijas darbiem).
- naktstārps Samērā liela, sarkanīga slieka, kas naktīs mēdz izlīst augsnes virspusē.
- šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti augsnes) atdalīts gabals.
- mūžīgais sasalums sauszemes daļa, kur augsnes temperatūra daudzu gadu laikā nepaceļas virs 0°C.
- zeme Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis; šo kārtu, slāni veidojošs dažādu iežu daļiņu sajaukums, kopums; grunts, augsne.
- smilts augsne smilšaina augsne.
- smilšu augsne smilšaina augsne.
- paciest Spēt izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus).
- organiskais mēslojums svaigas vai bioloģiskās norisēs pārveidotas augu vai dzīvnieku izcelsmes vielas, ko izmanto augsnes mēslošanai (kūtsmēsli, virca, kūdra, komposts u. tml.).
- organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
- izslāpis Tāda (zeme, augsne), kas ir izkaltusi.
- bezaugsnes Tāds (augs), ko audzē bez augsnes; tāds, kas saistīts ar šādu audzēšanu.
- mikls Tāds, kam ir raksturīgs (parasti mazliet) paaugstināts nokrišņu daudzums, gaisa vai augsnes mitrums (par laikapstākļiem).
- piezemes Tāds, kas atrodas tuvu augsnes virskārtai (par augu daļām).
- zemzeme Tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem zemes, augsnes virsējā slāņa; tāds, kas atrodas, ir izveidojies vai izveidots, arī noris zem Zemes virsējā slāņa.
- zemaugsnes Tāds, kas atrodas, noris zem augsnes, augsnē.
- neizturīgs Tāds, kas nevar izturēt nelabvēlīgus (augsnes, klimatiskos) apstākļus.
- virsaugsnes Tāds, kas pastāv, noris virs augsnes.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos u. tml. apstākļus (par augiem, to daļām).
- mālains Tāds, kur ir māla zeme, augsne.
- smilšains Tāds, kur ir smilts pamats, augsne (par apvidu, zemes gabalu u. tml.); tāds, ko klāj smilšu slānis.
- lekns Tāds, kurā ir auglīga augsne (par lauku, tīrumu).
- agrā papuve tīrā papuve, kurā augsnes apstrādi sāk pavasarī.
- trekna augsne trūdvielām bagāta augsne.
- trūdzeme Trūdvielām bagāta augsne.
- plēsums Uzarts (piem., neskartās zemes, vecaines, atmatas vai ilggadīgo zālāju) lauks, kura augsnei parasti ir labas fizikāli ķīmiskās īpašības.
- melnā vētra vētra, kas nes līdzi no laukiem augsnes virsējās daļas.
- podzolaugsne Viegla, barības vielām nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzols.
- mēslojums Viela vai vielu kopums, ko iestrādā augsnē, lai uzlabotu augsnes auglību.
- kūdrājs Vieta, kur ir kūdraina augsne.
- mālājs Vieta, kur ir mālaina zeme, augsne.
- trūdājs Vieta, kur ir trūdaina zeme, augsne.
- vietiene Zemes daļa, kas aptver pēc reljefa izcelsmes vienotu grupējumu, kam atbilst noteikts reljefa saposmojums un augsnes cilmiežu izvietojums.
- meliorācija Zemes uzlabošanas pasākumi – augsnes mitruma regulēšana, pārpurvotu vietu nosusināšana, augsnes auglības uzlabošana u. tml.
- grunts Zemes virskārtas ieži (arī augsne), kas atrodas iežu dēdēšanas zonā.
- apūdeņošana Zemes, augsnes apgāde ar ūdeni, pievadot to mākslīgi; irigācija.
- irigācija Zemes, augsnes mākslīga apgāde ar ūdeni; apūdeņošana.
- kaplis Zemkopības darbarīks – rokā satveramam kātam šķērsām piestiprināta metāla plāksne augsnes irdināšanai, pieraušanai, nezāļu iznīcināšanai.
Atrasts piemēros (161):
- izvēlīgs Airene ir diezgan izvēlīga augsnes prasību ziņā.
- aizkavēt Aizkavēt mitruma izgarošanu no augsnes.
- apžūt Apžuvusi augsnes virskārta.
- uzbirt Atsegumam uzbirusi augsne.
- bezaugsnes Audzēšana bezaugsnes apstākļos.
- sīkgabalains augsne ar sīkgabalainu struktūru.
- iesilt augsne iesilusi.
- krātuve augsne ir barības vielu krātuve.
- izstrādāt augsne labi jāizstrādā.
- uzsūkt augsne labi uzsūc ūdeni.
- piesūkties augsne piesūkusies ar ūdeni.
- sagulēties augsne sagulējusies.
- deva augsne saņēmusi optimālo mitruma devu.
- sasēsties augsne sasēdusies.
- sauss augsne virskārtā pavisam sausa.
- aerācija augsnes aerācija.
- rādītājs augsnes agroķīmiskie rādītāji.
- apakškārta augsnes apakškārta.
- aramkārta augsnes aramkārta vēl slapja.
- augsne augsnes auglība.
- blīvējums augsnes blīvējums.
- blīvums augsnes blīvums.
- erozija augsnes eroziju izraisošie faktori.
- irdināšana augsnes irdināšanas darbi.
- izsviedums augsnes izsviedumi jeb kurmju rakumi.
- kapilārs augsnes kapilārais porainums.
- kapilārs augsnes kapilāri.
- kapilaritāte augsnes kapilaritāte.
- liesums augsnes liesums.
- mikrofauna augsnes mikrofauna.
- mikroflora augsnes mikroflora.
- mikroorganisms augsnes mikroorganismi.
- mitrums augsnes mitrums.
- morfoloģija augsnes morfoloģija.
- paraugs augsnes paraugs.
- piesārņotība augsnes piesārņotība ar herbicīdiem.
- rullis augsnes pievelšanas un izlīdzināšanas rullis.
- respirācija augsnes respirācijas intensitāte.
- sablīvētība augsnes sablīvētība.
- saistīgums augsnes saistīgums.
- kartogramma augsnes skābuma kartogramma.
- skelets augsnes skelets.
- slapjums augsnes slapjums.
- smalkzeme augsnes smalkzeme.
- substrāts augsnes substrāts.
- sūcējspēks augsnes sūcējspēks.
- šļūce augsnes šļūce ar veltni.
- augsne augsnes tipi.
- tips augsnes tips.
- kapacitāte augsnes ūdens kapacitāte.
- vielisks augsnes vieliskais sastāvs.
- atkust augsnes virskārta atkūst.
- rušinātājs augsnes virskārtas rušinātājs.
- virsslānis augsnes virsslāni pavasara saule jau atkausējusi.
- neizvēlīgs augsnes ziņā neizvēlīgs augs.
- segliņš augsnes ziņā segliņi nav izvēlīgi.
- degazācija augsnes, ūdens degazācija.
- nabadzīgs Barības vielām nabadzīga augsne.
- trūcīgs Barības vielām trūcīga augsne.
- bezaugsnes Bezaugsnes kultūras siltumnīcās.
- slāņojums Blīvs augsnes slāņojums.
- strupvabole Dažas strupvaboles ir tik cietas, ka uz augsnes spēj izturēt pat pāri braucoša traktora masu.
- iežūt Dobēs augsne iežuvusi.
- aerēt Dziļi aerētas augsnes.
- glejots Glejotas augsnes.
- humuss Humusu saturoša augsnes struktūra.
- ielabot Ielabot nedzīvo augsnes kārtu.
- irdens Irdena augsne.
- drupatains Irdināta un drupataina augsne.
- duļķes Izskalotās augsnes duļķes.
- izvirzīt Izvirzīt asnus cauri augsnes kārtai.
- izžūt Izžuvusi augsne.
- kaļķains Kaļķainas augsnes.
- sastāvs Kaļķojot augsni, vadās no augsnes tipa un tās mehāniskā sastāva.
- neitralizēt Kaļķojot neitralizēt augsnes skābo reakciju.
- kaplēt Kaplējot uzirdināt augsnes virskārtu.
- karbonāts Karbonātu augsnes.
- kārtains Kārtaina augsne.
- kartēt Kartēt augsnes.
- sastādīt Kociņus sastādīju pie upes, kur labāka augsne.
- kombinēts Kombinētais augsnes apstrādes agregāts.
- krītains Krītaina augsne.
- glejs Kūdrainās gleja augsnes.
- sasmalcināt Kulšanas laikā sasmalcinātie salmi ir labs un vajadzīgs mēslojums augsnei.
- aizkalst Laikus nesākot sēju, augsne var aizkalst.
- seradella Laukā sēj augsnes auglību uzlabojošus augus – āboliņu, lupīnas, sējas seradellu, ko rudenī ierok zemē.
- lekns Lekna un mālaina augsne.
- samitrināt Lietus samitrināta augsne.
- sasāļoties Mākslīgi apūdeņotajās platībās sasāļojas augsne.
- valgums Mālaina augsne labi saglabā valgumu.
- garoza Mālainas augsnes garoza.
- mālsmilts Mālsmilts augsne.
- mazauglīgs Mazauglīga augsne.
- mazražīgs Mazražīga smilts augsne.
- merģeļains Merģeļaina augsne.
- neauglīgs Neauglīga, smilšaina augsne.
- neitrāls Neitrāla augsne.
- nekultivēts Nekultivēta augsne.
- kultūraugsne Nelielu dabas lieguma teritoriju klāj kultūraugsne.
- neražīgs Neražīga māla augsne.
- atņemt Nezāles atņem augsnei ūdeni.
- nezāļains Nezāļaina augsne.
- barība No augsnes uzņemtā barība.
- nokaļķot Nokaļķot skābās augsnes.
- nosēsties Nosēdusies augsne, grunts.
- noteikt Noteikt augsnes sastāvu.
- novērtēt Novērtēt augsnes īpašības.
- blīvs Pārāk blīva augsne.
- pārlieks Pārlieks augsnes skābums.
- pārmēslot Pārmēslota augsne.
- pasauss Pasausa augsne, zeme.
- paskābs Paskāba trūdu augsne.
- paskops Paskopa, neauglīga smilšaina augsne.
- nošļūkt Pavasarī augsne pēc iespējas ātrāk ir jānošļūc.
- uzsilt Pavasarī augsne uzsilst.
- pažūt Pažuvusi augsne.
- uzrūgt Pēc lietiem augsne uzrūgusi.
- pelnains Pelnaina augsne.
- pieblīvēt Pieblīvēt augsnes virskārtu.
- herbicīds Plaša spektra augsnes un kontakta iedarbības herbicīds.
- podzolēts Podzolēta augsne.
- purvains Purvainās augsnes.
- putekļveida Putekļveida augsne.
- rajonizēt Rajonizēt visas Latvijas augsnes.
- patikt Rododendriem patīk skāba augsne.
- nedzīvs Sablīvēta un nedzīva augsne.
- potaša Samazināt augsnes skābumu ar potašu.
- samazināt Samazināt mitruma iztvaikošanu no augsnes.
- uzlabotājs Samtene – augsnes uzlabotāja.
- sārmains Sārmaina augsne.
- kankālis Saspaidīt augsnes kankaļus.
- saputekļoties Sausas augsnes saputekļojas.
- sīkdrupatains Sīkdrupataina augsnes struktūra.
- smalk- Smalkdrupataina augsne.
- augsne Smilšaina, mālaina augsne.
- smilšmāls Smilšmāla augsne.
- podzols Tipisks podzola augsnes reljefa pacēlums.
- trūdains Trūdaina zeme, augsne.
- trūdi Trūdiem bagāta augsne.
- tuksnešains Tuksnešaina zeme, augsne.
- ūdenscaurlaidīgs Ūdenscaurlaidīga augsne.
- uzskalot Ūdeņu uzskalotā augsne upes ielejā.
- virskārta Uzirdināt augsnes virskārtu.
- virsma Uzirdināt augsnes virsmu.
- uznesums Uznesumu augsnes morēnu pauguru nogāzēs.
- horizonts Vairāki augsnes ģenētiskie horizonti.
- vārpatains Vārpataina augsne.
- sarkanrīklīte Vasarā sarkanrīklīti nereti var manīt piemājas dārzos, it īpaši tikko uzraktas augsnes tuvumā, kur tā meklē tārpus un kukaiņus.
- glejs Velēnu gleja augsnes.
- velēna Velēnu gleja augsnes.
- velēna Velēnu karbonātu augsnes.
- podzolaugsne Velēnu podzolaugsne.
- velēna Velēnu podzolētās augsnes.
- kārtāt Vēlu kārtāta augsne.
- uzirdināt Viegli uzirdināt augsnes virskārtu.
- virsaugsnes Virsaugsnes fauna.
- virsaugsnes Virsaugsnes kārta.
- virs- Virsaugsnes.
- paliess Visa zeme ir akmeņaina, augsne paliesa.
- zemaugsnes Zemaugsnes temperatūra.
- zem- Zemaugsnes.
augsne citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV