Paplašinātā meklēšana
Meklējam akmens.
Atrasts vārdos (31):
- akmens:1
- degakmens:1
- kapakmens:1
- rotakmens:1
- rūnakmens:1
- šūnakmens:1
- vadakmens:1
- vīnakmens:1
- zobakmens:1
- akmensvate:1
- apaļakmens:1
- dārgakmens:1
- ģipšakmens:1
- kaļķakmens:1
- katlakmens:1
- laukakmens:1
- nierakmens:1
- sālsakmens:1
- slīpakmens:1
- stūrakmens:1
- upurakmens:1
- akmensdārzs:1
- dzirnakmens:1
- krustakmens:1
- pamatakmens:1
- plienakmens:1
- robežakmens:1
- smilšakmens:1
- mēnessakmens:1
- saulesakmens:1
- pusdārgakmens:1
Atrasts etimoloģijās (29):
- No grieķu monolithos 'no viena akmens izgatavots'. (šķirklī monolīts)
- No viduslejasvācu kalk (vācu Kalk), kam pamatā latīņu calx 'kaļķakmens, kaļķis'. (šķirklī kaļķi)
- No grieķu amethystos 'piedzeršanos kavējošs' – pēc ticējuma, ka šis akmens pasargā no žūpības. (šķirklī ametists)
- No arābu al-iksīr 'gudro akmens', no grieķu xērion 'pulveris brūču sadziedēšanai' (xēros 'sauss'). (šķirklī eliksīrs)
- No grieķu ēōs 'ausma' un lithos 'akmens'. (šķirklī eolīti)
- No latīņu fibra 'šķiedra' un grieķu lihtos 'akmens'. (šķirklī fibrolīts)
- No latīņu gemma 'dārgakmens'. (šķirklī gemma)
- No latīņu (lapis) granatus 'graudains (akmens)'. (šķirklī granāts)
- No grieķu lithos 'akmens, minerāls'. (šķirklī litijs)
- No latīņu lapidarius 'no akmens; akmensgriezējs'. (šķirklī lapidārs)
- No krievu лазурит, kam pamatā persiešu lāžward 'zils akmens'. (šķirklī lazurīts)
- No grieķu lithos 'akmens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī litografēt)
- No grieķu lithos 'akmens' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī litogrāfija)
- No vācu Magnet, kam pamatā grieķu Magnētēs lithos 'akmens no Magnēzijas'. (šķirklī magnēts)
- No grieķu megas (megalou) 'liels' un lithos 'akmens'. (šķirklī megalīts)
- No grieķu monolithos 'no viena akmens izgatavots'. (šķirklī monolīts)
- No grieķu neos 'jauns' un lithos 'akmens'. (šķirklī neolīts)
- No latīņu obsidianus, kam pamatā personvārds Obsijs (Obsius). Vēsturnieks Plīnijs viņu min kā šā akmens atradēju. (šķirklī obsidiāns)
- No latīņu opalus, kam pamatā sanskrita upala (upalah) 'dārgakmens'. (šķirklī opāls)
- No grieķu palaios 'sens' un lithos 'akmens'. (šķirklī paleolīts)
- No grieķu petros 'akmens, klints' un glyphē 'gravējums, grebums'. (šķirklī petroglifs)
- No grieķu petros 'akmens, klints' un graphein 'rakstīt'. (šķirklī petrogrāfija)
- No vācu Petroleum, kam pamatā grieķu petros 'akmens, klints' un latīņu ol(eum) 'eļļa'. (šķirklī petroleja)
- No grieķu pyritēs (lithos) 'uguns akmens'. (šķirklī pirīts)
- No latīņu sal 'sāls' un grieķu petros 'akmens, klints'. (šķirklī salpetris)
- No grieķu smaragdos 'zaļš dārgakmens'. (šķirklī smaragds)
- No vācu Türkis, franču turquoise 'turku (akmens)'. (šķirklī tirkīzs)
- No grieķu mesos 'vidējais' un lithos 'akmens'. (šķirklī mezolīts)
- No vācu Sims, senaugšvācu simizstein 'rievains akmens'. (šķirklī zimze)
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (24):
- (uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij
- akmens laikmets
- akmens metiena attālumā
- akmens nav uz galvas uzlikts
- akmens sviediena attālumā
- akmens, ne cilvēks
- ciets kā akmens
- filozofu akmens
- guļ kā akmens uz pleciem
- guļ kā akmens uz sirds
- kā akmens kaklā
- kā akmens no sirds novēlās
- katla akmens
- klupšanas akmens
- ne akmens uz akmens nepaliek
- neatstāt (ne) akmeni uz akmens
- nokrīt kā akmens (no sirds, no krūtīm, no pleciem)
- noveļas kā akmens no sirds
- piedauzības akmens
- rūnu akmens
- smags kā akmens
- uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij
- uzguļas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds
- uzgulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) uz sirds
Atrasts skaidrojumos (87):
- megalīts Aizvēsturisks piemineklis – milzīgs akmens bluķis vai no šādiem bluķiem veidota konstrukcija.
- rūnakmens akmens (piem., kapakmens), kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnu akmens.
- rusts akmens ar rupju, nelīdzenu virsmu.
- alu zīmējumi akmens laikmeta cilvēku zīmējumi uz alu sienām.
- neandertālietis akmens laikmeta pirmatnējais cilvēks, kam raksturīgs mazs augums, slīpa piere un apakšžoklis bez zoda izciļņa.
- paleolīts akmens laikmeta senākais periods, kam raksturīga akmens darbarīku izgatavošana.
- akmeņlauztuve akmens materiālu (dolomīta, kaļķakmens, ģipšakmens) ieguves vieta.
- stēla akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- robežakmens akmens, ar ko iezīmē (piem., zemes īpašuma) robežu.
- pamatakmens akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
- rūnu akmens akmens, kurā ir iekalts uzraksts kādā no seno ģermāņu valodām; rūnakmens.
- upurakmens akmens, uz kura senatnē veica upurēšanas darbības.
- stūrakmens akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko izmanto celtnes, pieminekļa u. tml. stūru veidošanai.
- pērle Apaļš, ciets perlamutra graudiņš (pusdārgakmens), kas veidojas dažu gliemeņu (pērleņu) gliemežvākos.
- izšuvot Ar īpaši sagatavotu javu dekoratīvi apstrādāt (ķieģeļu, akmens sienas) šuves; izveidot dekoratīvas šuves.
- akvamarīns Berila paveids – dārgakmens zilganzaļā vai zilganā krāsā.
- aleksandrīts Berila paveids – zaļgans dārgakmens, kas mākslīgā apgaismojumā iegūst sarkanīgu nokrāsu.
- klinkers Cementa pusfabrikāts – apdedzināts un saķepis kaļķakmens kopā ar dažām citām izejvielām.
- marmors Ciets kristālisks kaļķakmens iezis, ko plaši izmanto tēlniecībā vai celtniecībā.
- krams Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
- berils Dārgakmens – šī minerāla dažādu paveidu dzidrs kristāls (piem., akvamarīns, smaragds).
- briljants Dārgakmens vai cita materiāla slīpējums ar 57 vai 58 skaldnēm.
- gemma Dārgakmens vai pusdārgakmens ar iegravētu vai iegrieztu reljefu miniatūru attēlu.
- akmens Dārgakmens, arī tā imitācija.
- hiacints Dārgakmens, cirkona paveids – sarkanbrūns vai sarkandzeltens caurspīdīgs minerāls.
- degslāneklis Degakmens.
- akmeņdārzs Dekoratīvi zemo ziemciešu stādījumi mākslīgi izveidotā akmens terasē vai krāvumos.
- dzirnakmens Dzirnavu sastāvdaļa – apaļš akmens graudu malšanai.
- kalcīts Gaišas krāsas minerāls, piem., kaļķakmens, krīta, marmora galvenā sastāvdaļa.
- kukersīts Gaiši vai tumši brūns degakmens, kas izveidojies no jūras aļģēm un ko izmanto, piem., par kurināmo.
- balasts Grants, oļi, akmens šķembas u. tml., ar ko noklāj dzelzceļa uzbērumu.
- ģipša merģelis ģipšakmens un māla maisījums.
- apaļakmens Ieapaļš vai apaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai).
- litogrāfija Iespieduma tehnika grafikā un poligrāfijā – attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas kaļķakmens plāksnes.
- dublets Imitēts dārgakmens, kas izveidots no diviem gabaliem, no kuriem īsts ir augšējais.
- iekalt Izveidot (no akmeņiem, akmens plāksnēm u. tml.).
- kameja Juvelierizstrādājums – ovāls pusdārgakmens ar reljefu attēlu.
- plienakmens Kaļķakmens, ģipšakmens.
- balustrāde Kāpņu, balkonu u. tml. margu veids – ar plāksni vai šķērskoku savienotu koka, akmens vai metāla stabiņu rinda.
- malahīts Koši zaļš minerāls – pusdārgakmens.
- eolīti Krama, retāk cita akmens šķembas ar asām šķautnēm, kas, iespējams, ir vissenākie darba rīki.
- vadakmens Laukakmens, kam var zināt tā veidošanās vietu, un pēc tā noteikt ledāja plūsmas virzienu.
- mēnessakmens Laukšpata paveids – daļēji caurspīdīgs minerāls (pusdārgakmens) ar maigi zilganu, mēnessgaismai līdzīgu nokrāsu.
- piere Līdzenā, gludā (akmens) virsmas daļa.
- monolīts Liels akmens bluķis; liels, viengabalains veselums.
- monolīts Liels objekts (piemineklis, kolonna u. tml.), kas veidots no viena vesela akmens vai viengabalainas, cietas masas.
- klucis Liels, masīvs (piem., akmens, ledus) gabals.
- bluķis Liels, masīvs (piem., akmens, metāla) gabals.
- fotolitogrāfija Litogrāfijas tehnika, kurā iespiedformu iegūst, uz litogrāfiskā akmens iestrādājot fotoattēlu.
- sarkofāgs Masīvs (akmens) zārks, parasti rotāts ar gleznojumiem, ciļņiem, uzrakstiem u. tml.
- olivīns Minerāls – magnija un dzelzs silikāts, parasti dzeltenzaļā vai olīvzaļā krāsā, kura kristāliskais paveids ir dārgakmens.
- smaragds Minerāls – spilgti zaļš berila paveids (dārgakmens).
- safīrs Minerāls – zils, dzeltens, zaļš vai violets korunda paveids (zilais – dārgakmens).
- hrizolīts Minerāls, caurspīdīgs olivīna paveids; dārgakmens.
- rubīns Minerāls, korunda paveids – caurspīdīgs sarkans dārgakmens.
- tirkīzs Minerāls, necaurspīdīgs dārgakmens gaiši zilā, zaļganā un zaļgani pelēkā krāsā.
- ahāts Minerāls, pusdārgakmens, kam raksturīgas plānas, dažādas krāsas kārtas.
- serdoliks Minerāls, sarkans vai sarkanbrūns pusdārgakmens, halcedona paveids.
- olis Neliels, parasti ūdens nogludināts, noapaļots akmens.
- zvirgzds Neliels, šķautņains akmens.
- meteorīts No starpplanētu telpas uz Zemes nokritis akmens vai dzelzs gabals.
- obelisks Piemineklis – četrskaldņu akmens stabs, kas uz augšu sašaurinās un noslēdzas ar piramidālu smaili.
- kapakmens Piemiņas akmens pie kapa.
- šūnakmens Porains kaļķakmens ar daudziem tukšumiem.
- travertīns Porains kaļķakmens, kas izgulsnējies no ogļskābu avotu ūdeņiem.
- saulesakmens Puscaurspīdīgs laukšpata paveids – minerāls, pusdārgakmens ar sarkanīgu vai zeltaini mirdzošu vizmojumu.
- onikss Pusdārgakmens – ahāta paveids ar dažādu krāsu (piem., baltām un melnām) joslām.
- žņirkstēt Radīt skarbu, griezīgu troksni (parasti par smiltīm, stikla, akmens gabaliem, kas tiek spiesti vai berzējas gar ko); atskanēt šādam troksnim.
- lapidārs Saistīts ar akmens apstrādi, raksturīgs tēlniecībai, pieminekļu uzrakstiem.
- akmens laikmets senākais periods cilvēces vēsturē (kad darbarīkus un ieročus darināja no akmens, arī koka vai kaula).
- epigrāfika Senu uzrakstu (uz akmens plāksnēm, klintīm, priekšmetiem u. tml.) pētīšana.
- rodonīts Silikātu grupas minerāls sārtā krāsā; pusdārgakmens, no kura izgatavo juvelierizstrādājumus.
- šķembains Tāds, kas ir pārklāts, nobērts ar akmens šķembām.
- megalītisks Tāds, kas veidots no milzīgiem akmens bluķiem (megalītiem).
- tēlniecība Tēlotājas mākslas veids, kurā tiek radīti telpiski mākslas darbi (piem., no akmens).
- ķērājs Ūdenī nogrimis priekšmets, zemūdens akmens u. tml., kas traucē zvejošanu.
- epitāfija Uzraksts (parasti dzejā) uz kapakmens vai pieminekļa.
- neolīts Vēlais akmens laikmets (Latvijas teritorijā no 4. līdz 2. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras), kad sākās pāreja uz zemkopību un lopkopību.
- mezolīts Vidējais akmens laikmets (Latvijā no 9. līdz 4. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras) – pārejas posms starp paleolītu un neolītu.
- kušņi Vielas (piem., kaļķakmens), ko metalurģijā pievieno kausējamai masai, lai veicinātu tās kušanu un uzlabotu kausējumu.
- lauztuve Vieta, kur iegūst izrakteņus (parasti akmens materiālus).
- dimants Viscietākais minerāls – bezkrāsains oglekļa kristāls (dārgakmens).
- nefrīts Zaļš (dažreiz pienbalts), labi pulējams pusdārgakmens.
- parapets Zema akmens, betona aizsargjosla, kas norobežo terasi, krastmalu, kāpnes u. tml.
- kupica Zemes gabala robežpunkta zīme – ierakts stabs (vai īpašs akmens) ar apkārt izraktu apaļu grāvīti un izraktās zemes paaugstinājumu ap stabu.
- lazurīts Zils silikātu grupas minerāls (pusdārgakmens), ko izmanto, piem., rotaslietu pagatavošanai, senāk arī zilās krāsas (ultramarīna) iegūšanai.
- krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai – liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
Atrasts piemēros (200):
- piecilpot ..kaķis piecilpoja pie akas, uzmetās uz groda stūrakmens un raudzījās apkārt.
- aizgrūst Aizgrūst prom akmens bluķi.
- aizripot akmens aizripo pa nogāzi.
- apaugt akmens apaug ar sūnu.
- lāsums akmens ar melniem lāsumiem.
- uzcirst akmens ar negludi uzcirstu virsmu.
- plaukšķis akmens ar plaukšķi iekrita upē.
- dzīslojums akmens ar tumši pelēku dzīslojumu.
- atsisties akmens atsitas pret asfaltu.
- atšļukt akmens atšļūk atpakaļ bedrē.
- akmens akmens bruģis.
- sašķelt akmens daļas ar pacēlāju nogādā iekārtā, kas tās sašķeļ.
- drumstala akmens drumstalas.
- silikātkrāsa akmens fasādes krāsošanai labi piemērota silikātkrāsa.
- saldēt akmens grīda saldē kājas.
- iesēsties akmens iesēdies zemē.
- klucis akmens klucis.
- senkaps akmens krāvumu senkaps.
- krusts akmens krusts.
- darbarīks akmens laikmeta darbarīks.
- kapenes akmens laikmeta kapenes.
- šķēps akmens laikmeta šķēps.
- milzis akmens milzis.
- noplunkšķēt akmens noplunkšķ ezerā.
- noripot akmens noripo no kraujas.
- pārlidot akmens pārlido pāri žogam.
- piere akmens piere.
- pjedestāls akmens pjedestāls.
- akmens akmens plāksne, siena.
- akmens akmens sirds.
- izkliedētība akmens skulptūru izkliedētība izcēla to vienreizību.
- smalce akmens smalces pārklājums.
- šķemba akmens šķemba.
- torss akmens torss.
- neminams akmens tur stāv kopš neminamiem laikiem.
- vate akmens vate.
- pakojums akmens vates pakojums.
- velve akmens velve.
- velties akmens veļas.
- virsūdens akmens virsūdens daļa.
- zāģis akmens zāģis ar dimanta asmeni.
- ziedoklis akmens ziedoklis.
- bluķis akmens, cementa, klints bluķis.
- laikmets akmens, dzelzs laikmets.
- meteorīts akmens, dzelzs meteorīts.
- slogs akmens, koka slogs.
- apaļš Apaļš akmens, olis.
- apsūnot Apsūnojis akmens.
- būkšķis Ar smagu būkšķi akmens iekrita bedrē.
- ass Asa stikla mala, akmens šķautne.
- atmesties Atmesties uz akmens atpūsties.
- degakmens Baltijas degakmens baseins.
- plienakmens Balts plienakmens.
- izkustēties Beidzot akmens izkustējās no vietas.
- bezveidīgs Bezveidīgs akmens bluķis.
- asfalts Bitumena maisījumi uz dabisko un mākslīgo akmens materiālu un bitumena, dabiskā asfalta vai līdzīgu vielu bāzes.
- būv- Būvakmens.
- sūnzaļš Ceļmalā guļ akmens sūnzaļu muguru.
- irds Cik labi, ja cilvēkam ir krietns akmens, pret kuru atsperties, nevis irdās iedomu smiltis.
- četrstūrveida Četrstūrveida dārgakmens.
- palocīties Čūska palocījās zem akmens.
- noapaļot Dabīgi noapaļots akmens.
- nošķelties Daļas no lielā akmens ir nošķēlusies.
- zibsnis Dārgakmens iemirdzējās daudzkrāsainos zibšņos.
- laistīties Dārgakmens laistās.
- daudzšķautņains Daudzšķautņaini apstrādāts dārgakmens.
- degakmens Degakmens ieguve Igaunijā.
- slīpakmens Disku slīpakmens.
- iezis Dolomīta, kaļķakmens ieži.
- dūmains Dūmains akmens gredzenā.
- vizlains Dzeltenbrūns vizlains smilšakmens.
- mozaīka Dzintara, marmora, akmens mozaīka.
- akmensvate Ēkas bēniņus siltina ar beramo akmens vati.
- iesiet Enkura auklā iesiets akmens.
- kapakmens Granīta kapakmens.
- mirdzēt Gredzenā mirdzēja dārgakmens.
- ģipšakmens Ģipšakmens atradnes.
- ģipšakmens Ģipšakmens atsegumi.
- ķīlis Iedzīt ķīli akmens spraugā.
- akmensdārzs Iekopt akmensdārzu.
- pamatakmens Ielikts pamatakmens slimnīcas jaunajai uzņemšanas nodaļai.
- iezaigoties Iezaigojas varavīksne, polārblāzma, dārgakmens.
- īsts Īsts dārgakmens.
- slīpakmens Izveidot galodas no slīpakmens.
- izgulsnēties Jūras stāvkrastu veidoja izgulsnējies kaļķakmens.
- aizķerties Kāja aizķeras aiz akmens.
- no Kalt pieminekli no laukakmens.
- iegula Kaļkakmens iegulas.
- kaļķakmens Kaļķakmens izmantošana cementa ražošanā.
- kaļķakmens Kaļķakmens karjers, atradnes.
- karjers Kaļķakmens karjers.
- lauztuve Kaļķakmens lauztuves.
- vidusslānis Kaļķakmens nogulumu vidusslānis.
- kaļķakmens Kaļķakmens slānis.
- milti Kaļķakmens, dolomīta milti.
- drupinātājs Kaļķakmens, ģipša drupinātājs.
- kapakmens Kapakmens ar izdzisušu uzrakstu.
- kārtains Kārtainais māls, ģipšakmens.
- akmensdārzs Krāšņs akmensdārzs.
- krietns Krietns akmens.
- uzsēsties Laiva uzsēžas uz akmens.
- laivveida Laivveida akmens cirvis.
- laivveida Laivveida akmens krāvumi.
- gulēt Lauka malā guļ liels akmens.
- trepes Lievenis ar akmens trepēm.
- litogrāfija Litogrāfijas akmens.
- litogrāfisks Litogrāfiskais kaļķakmens.
- sīkforma Mākslinieks strādā pie jaunām, skulptūrām, neaizmirstot sīkformas, kur perfektais pulējums atklāj akmens dziļāko, slēpto skaistumu, kas nav redzams lielformas tēlniecības darbos.
- žultsakmeņi Man ir atklāts žultsakmens, nedrīkstu ēst neko treknu, neko ceptu.
- merģeļains Merģeļains kaļķakmens.
- triekties Mestais akmens triecas pret sētu.
- milzu Milzu akmens.
- knikstēt Nagi knikstēja pret akmens grīdu.
- neapstrādāts Neapstrādāts dārgakmens.
- rotakmens Nefrīts ir iecienīts rotakmens.
- neparasts Neparastas krāsas akmens.
- nerūdas Nerūdas derīgie izrakteņi – kaļķakmens, smilts, māls u. c.
- pievārīties No cietā ūdens kannā pievārījies katlakmens.
- atsprāgt No sakarsētā akmens bluķa atsprāgst liels gabals.
- virsgals No ūdens rēgojās lielā akmens virsgals.
- noskrāpēt Noskrāpēt sūnu no akmens.
- akmens Noslīpēts akmens.
- nosūnot Nosūnojis akmens.
- katlakmens Novērst katlakmens veidošanos.
- paapaļš Paapaļš akmens.
- paass Paasas akmens šķembas.
- slāneklis Paņemt paraugus no māla un kaļķakmens slānekļiem.
- cilmiezis Parasti zem šiem purviem atrodas kaļķakmens cilmiezis.
- paruna Paruna māca, ka zem iesūnojuša akmens ūdens netek.
- murmuļot Pati Vildoga šaura, bet steidzīga upīte, murmuļo ap akmeņiem, šļakstinās pret siekstām, čabinās gar oļiem un dobji guldzinās zem augstiem, sarkanīgiem smilšakmens kraujumiem.
- laukakmens Pelēkais laukakmens.
- akmens Pelēks akmens.
- perms Perma kaļķakmens iegulas.
- dārgakmens Piecu karātu smags dārgakmens.
- piramidāls Piramidālais akmens krāvums.
- svētnīca Pirms tika uzcelta akmens baznīca, svētnīcas lomu pildīja neliela koka baznīciņa.
- virsdaļa Plaisa akmens virsdaļā.
- plaisveida Plaisveida smilšakmens ala.
- plakans Plakans akmens.
- plienakmens Plienakmens žogs.
- plirkš Plirkš, Plirkš! grābeklis skanēja pret akmens celiņu.
- plunkš Plunkš! – akmens iekrita upē.
- uzcirst Pļaujot uzcirst izkapti uz akmens.
- porains Porains kaļķakmens.
- šķēlums Precīzs akmens šķēlums uz pusēm.
- rezonēt Pret akmens sienu skaņa rezonē.
- pus- Pusdārgakmens.
- akmens Rets akmens.
- ripot Ripoja akmens.
- robež- Robežakmens.
- rūnakmens Rūnakmens ar iekaltu aizlūgumu.
- rūnakmens Rūnakmens augšdaļā ir krusts, ko apņem rūnu raksts.
- rūnakmens Rūnakmens Rūjienas novadā.
- sacementēt Sacementēts smilšakmens.
- sālsakmens Sālsakmens raktuves.
- smilšakmens Sarkana un balta smilšakmens stāvkrasti.
- sarkanīgs Sarkanīgs smilšakmens.
- upurakmens Senču upurakmens.
- septiks Septiku var izgatavot no ķieģeļiem, akmens, betona vai dzelzsbetona, arī stikla šķiedras vai plastmasas.
- sīkgraudains Sīkgraudainais ģipšakmens.
- sīkraibs Sīkraibs akmens.
- sapakot Siltinot sapakot sienu ar akmens vati.
- Mozus Sinaja kalnā Dievs iedeva Mozum divas akmens plāksnes, uz kurām bija rakstīti 10 baušļi.
- slīpakmens Slīpakmens statīvs.
- smags Smags laukakmens.
- smalk- Smalkakmens izstrādājumi.
- smilšains Smilšainais kaļķakmens.
- smilšakmens Smilšakmens alas.
- atsegums Smilšakmens atsegums.
- smilšakmens Smilšakmens erozija.
- iezis Smilšakmens iezis.
- sufozija Smilšakmens iežu sufozija.
- nenoturīgs Smilšakmens ir ļoti nenoturīgs.
- klintājs Smilšakmens klintājs.
- ieskrāpēt Smilšakmens klintī ieskrāpēts uzraksts.
- klints Smilšakmens klintis.
- trieciens Spēcīgs akmens trieciens pa logu.
- sadēdēt Stipri sadēdējis granīta akmens.
- sūnains Sūnains akmens.
- sūna Sūnām apaudzis akmens.
- svēdrains Svēdrains akmens.
- šahtveida Šahtveida kaļķakmens krāsns.
- vadakmens Šis vadakmens ir sarkanbrūns granīts.
- šūnakmens Šūnakmens atradne.
- pora Šūnakmens poras.
- te Teic – kur zeme skaistākā? Te, kur smilgas zied, Teic – kur skarbā zeme tā? Te, kur akmens dzied. Te, kur eglēs saule riet, Te, kur smaržo siens, Te, kur tēvu taka iet, Miglā dzērves brien..
- kalt Tēlnieka kaltās akmens skulptūras.
- kolonna Templis ar akmens kolonnām.
- pamatakmens Tiks likts pamatakmens jaunai automobiļu rūpnīcai.
- traust Traust sniegu no akmens plāksnēm.
- starpforma Travertīns ir akmens starpforma starp kaļķakmeni un marmoru.
- trīsstūrveida Trīsstūrveida dārgakmens.
- trīsšķautņains Trīsšķautņains akmens.
- tūkstošgadīgs Tūkstošgadīgais akmens atradās turpat.
- noiet Tur [upē] bija dziļa vieta, un es nogāju dibenā kā akmens..
- ugunszīme Ugunszīmes smilšakmens klintīs.
- upurakmens Ulmales upurakmens ar iedobumu.
- atdzīvināt Upes krastu atdzīvina stāvi smilšakmens ieži.
- upurakmens Upurakmens kuršu svētvietā.
- ziedoklis Uz akmens atrasti ziedokļi.
akmens citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV