Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzrullēt
uzrullēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds
1.transitīvs Uztīt (ko) rullī, izveidot (kā) rulli.
PiemēriUzrullēt vati uz kociņa.
1.1.Uzrotīt.
PiemēriUzrullēt bikšu staras augšā.
2.transitīvs Rullējot ar rulli, veltni, uzklāt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzrullēt virsmai krāsu.
3.sarunvaloda, intransitīvs Uzbraukt.
PiemēriUzrullēt pa tilta uzbrauktuvi.