Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzplaucēt
uzplaucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
Radot plaukšanai labvēlīgu vidi, panākt, ka (kas) uzplaukst; izplaucēt [2].
PiemēriUzplaucēt ķiršu zarus.