traucēt
traucēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt (kādu, ko).
PiemēriTraucēt kolēģi ar jautājumiem.
1.1.Nevēlami ietekmēt, kavēt (darbību, norisi).
PiemēriTraucēt darbu.
2.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka (procesi) organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
PiemēriTraucēta vielmaiņa.
2.1.Atrodoties (kur) apgrūtināt (ko), radīt neērtības (kam).
PiemēriRedzamību uz ceļa traucē migla.
Stabili vārdu savienojumiNelikties traucēties.