sašķīst
sašķīst 3. pers. -šķīst, pag. -šķīda intransitīvs, darbības vārds
1.Sadalīties vairākos gabalos, daļās (parasti pēc trieciena, sitiena) – par priekšmetiem, to kopumu.
PiemēriVāze krizdama sašķīda sīkās druskās.
1.1.Straujā kustībā, triecoties pret ko, sadalīties, izkliedēties (parasti par kā šķidra kopumu).
PiemēriViļņi sašķīst pret krastu.
1.2.pārnestā nozīmē Pēkšņi izjukt, nerealizēties (piem., par nodomiem, plāniem).
PiemēriGadiem kaltie plāni sašķīda gabalos.
2.Tiekot vārītam, sadalīties, izjukt, pārvērsties mīkstā masā, parasti pilnīgi.
PiemēriNomizotus, sagrieztus rabarberus vāra, līdz tie sašķīst.