Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sastūķēt sarunvaloda
sastūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Nevīžīgi sabāzt.
PiemēriSastūķēt drēbes ceļasomā.
1.1.Sabāzt (kur).
PiemēriSastūķēt džemperi biksēs.
1.2.Sasēdināt (kur) lielākā daudzumā.
PiemēriAizturētie tika sastūķēti policijas busiņos un no notikuma vietas aizvesti.