Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
sapušķot
sapušķot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Izpušķot, izgreznot (ko).
PiemēriSapušķot istabu.
1.1.sarunvaloda Stāstīt (ko), patiesiem notikumiem pievienojot izdomājumus, pārspīlējumus.
PiemēriViņam ir untums īstus notikumus sapušķot ar kaut kur dzirdētiem stāstiem.