nokarāties
nokarāties 3. pers. -ājas, pag. -ājās atgriezenisks, darbības vārds
1.Karājoties, atrodoties (kur) augšā, būt vērstam, stiepties uz leju.
PiemēriGaras lāstekas nokarājas no namu jumtiem.
1.1.Būt tādam, kas ir vērsts uz leju (par ķermeņa daļām).
PiemēriRokas nokarājas gar sāniem.
1.2.Būt tādam, kam trūkst spraiguma un kas ir noslīdējis uz leju.
PiemēriSejas āda sāk nedaudz nokarāties.
1.3.Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
PiemēriPlatais mētelis nokarājas kā maiss.