Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzbrukt.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts etimoloģijās (2):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (30):
- riezt zobus būt naidīgi noskaņotam, gatavoties uzbrukt (kādam).
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
- uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
- uzmākties Naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam).
- pārsteigt Negaidīti, pēkšņi uzbrukt (kādam).
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (1, 2, 4).
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar asiem trīsstūrveida zobiem, kas var uzbrukt pat lieliem zīdītājiem [Serrasalmus piraya].
- uzglūnēt Slepus (piemēram, no slēptuves) skatīties (uz kādu), piemēram, lai uzbruktu (par cilvēku).
- glūnēt Slepus skatīties uz medījumu, gaidot izdevīgu brīdi, lai tam pēkšņi uzbruktu (par dzīvniekiem).
- niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
- sabrukt virsū strauji uzbrukt (kādam) – par vairākiem, daudziem.
- mesties Strauji, pēkšņi uzbrukt; strauji, pēkšņi uzbrūkot, skart, aiztikt (ko).
- triecienuzbrukums Straujš uzbrukums, kura mērķis ir pēkšņi, negaidīti iznīcināt (ko), uzbrukt (kam), vērsties (pret ko).
- asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt cilvēkam.
- nikns Tāds, kas ir viegli uzbudināms un kam ir tieksme, gatavība uzbrukt (par dzīvniekiem).
- kauslīgs Tāds, kas mēdz uzbrukt, plūkties ar citiem (par dzīvniekiem).
- agresīvs Tāds, kas mēdz uzbrukt; naidīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nikns Tāds, kurā izpaužas spēcīgs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
- sturmēt uzbrukt (kādam objektam), parasti, bruņotā cīņā.
- nākt uzbrukumā uzbrukt (par pretinieku).
- uzbrukt no stūra uzbrukt slepeni, no slēptuves.
- šaut no stūra uzbrukt slepeni, no slēptuves.
- klupt virsū uzbrukt, arī pārmest, rāt.
- mesties krāgā uzbrukt, fiziski ietekmēt.
- mesties pie rīkles uzbrukt, gribēt kādu nogalināt.
- ķert pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, arī nonāvētu.
- ķerties pie rīkles uzbrukt, lai piekautu, nonāvētu.
- klupt krāgā uzbrukt; arī pārmest.
- uzklupt uzbrukt; strauji mesties, klupt virsū (kādam).
- iet uzbrukumā uzbrukt.
Atrasts piemēros (19):
- uzbrukt Nepamatoti uzbrukt.
- nodevīgs Nodevīgi uzbrukt no mugurpuses.
- uzbrukt Rakstā uzbrukt saviem idejiskajiem pretiniekiem.
- uzbrukt uzbrukt ar nazi un sakropļot.
- uzbrukt uzbrukt ar taisniem kāju sitieniem.
- uzbrukt uzbrukt bez kara pieteikuma.
- kamikadze uzbrukt karakuģiem, izmantojot kamikadzes.
- uzbrukt uzbrukt karaļa spārnam.
- uzbrukt uzbrukt laidnim.
- laupījums uzbrukt laupījumam.
- uzbrukt uzbrukt nocietinājumiem.
- uzbrukt uzbrukt plašā frontē.
- uzbrukt uzbrukt pretinieka flangiem.
- sānisks uzbrukt pretiniekam ar sānisko spērienu.
- uzbrukt uzbrukt serverim.
- stundinieks uzbrukt stundiniekam.
- uzbrukt uzbrukt un atņemt naudu.
- uzbrukt uzbrukt vājākam.
- uzbrukt Var uzbrukt kāda nelaime.
uzbrukt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV