Paplašinātā meklēšana
Meklējam putns.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts etimoloģijās (6):
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns' un logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī ornitoloģija)
- No franču aviation, kam pamatā latīņu avis 'putns'. (šķirklī aviācija)
- No franču faisan, kam pamatā grieķu Phasion ornis 'Fasīdas (pilsēta Kolhīdā) putns'. (šķirklī fazāns)
- No franču marabout, kam pamatā arābu murābit 'svētais cilvēks', jo šis putns tika uzskatīts par svētu. (šķirklī marabu)
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns' un fauna. (šķirklī ornitofauna)
- No grieķu ornis (ornithos) 'putns'. (šķirklī ornitoze)
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (200):
- žagata Baloža lieluma melni balts putns ar garu asti.
- mājas čurkste bezdelīgai līdzīgs zilgani melns putns ar baltu asti, kurš ligzdu taisa no dubļiem zem jumta dzegām, nokarēm.
- čurkste Bezdelīgu dzimtas slaids dziedātājputns ar nedaudz šķeltu asti.
- ugunsputns Brīnumains putns ar mirdzošām sarkanām spalvām; fēnikss.
- svīre Brūngani melns, bezdelīgai līdzīgs putns ar īsu, platu knābi, garākiem un slaidākiem spārniem, kas lidojumā izliekti kā sirpis.
- cepetis Cepts, paliels (piem., cūkas, teļa) gaļas gabals; izcepts vesels putns.
- čipste Cielavu dzimtas slaids, cīrulim līdzīgs dziedātājputns ar īsu, platu asti, pagarām kājām un brūnganu apspalvojumu, ligzdo uz zemes vai tuvu tai.
- dzilnītis Drukns, ļoti kustīgs zvirbuļveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku muguru un taisnu, spēcīgu knābi.
- zīdaste Drukns, mājas strazda lieluma pelēki sārts dziedātājputns ar pagarinātu spalvu cekulu uz galvas.
- dzilna Dzeņu dzimtas putns ar spēcīgu knābi.
- sīga Dzērvei līdzīgs stepju un tuksnešu putns ar pelēcīgām, baltām un gaišbrūnām spalvām, masīvu ķermeni, slaidu kaklu un garām, spēcīgi attīstītām kājām.
- cekulzīlīte Dziedātājputns (zīlīte) ar raibu, pagarinātu spalvu cekulu [Parus cristatus].
- dziedātājstrazds Dziedātājputns ar brūnganu apspalvojumu un baltu ar brūnganiem raibumiem klātu vēderpusi [Turdus philomelos].
- radība Dzīva būtne (parasti dzīvnieks, putns, zivs vai tml.).
- migrants Dzīvnieks (parasti putns), kas migrē.
- peldētājs Dzīvnieks vai putns, kura organisms ir labi pielāgots peldēšanai; dzīvnieks, kurš labprāt peld.
- gārgale Gārgaļveidīgo kārtas vidēji liels vai liels ūdensputns ar slaidu ķermeni, biezu apspalvojumu, pagaru knābi un īsu asti.
- dumpis Gārņu dzimtas bridējputns ar garu kaklu, garām kājām, smailu knābi, dzeltenbrūnu apspalvojumu un dobju balsi.
- kaira Jūras ūdensputns ar melnu mugurpusi un baltu vēderpusi, kas ligzdo klinšainās jūras piekrastēs.
- ķīris Kaiju dzimtas balts ūdensputns ar gaišpelēku muguru un tumšbrūnu vai melnu galvu.
- kajaks Kaiju dzimtas ūdensputns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, dzeltenu knābi un dzeltenīgām kājām [Larus canus].
- sudrabkaija Kaijveidīgo apakškārtas putns, kam mugura un spārni ir balti ar zilganpelēku nokrāsu [Larus argentatus].
- lietuvainis Kuitalai līdzīgs sloku dzimtas brūnraibs bridējputns ar garām kājām, noliektu knābi un tumšām, garenām joslām uz galvas [Numenius phaeopus].
- lēlis Kukaiņēdājs naktsputns ar brūnganpelēku apspalvojumu.
- ķauķītis Ķauķu apakšdzimtas sīks dziedātājputns ar olīvzaļu vai dzeltenzaļu apspalvojumu un mazu, smailu knābīti.
- gailis Laiks (naktī vai agrā rītā), kad šis putns mēdz dziedāt.
- vainagbalodis Lielākais baložu dzimtas putns (piem., Papua–Jaungvinejā) ar tumši pelēku vai zilganu apspalvojumu un vainagveida spalvām uz galvas.
- lielā zīlīte lielākais zīlīšu dzimtas putns, gandrīz zvirbuļa lielumā, ar melnu galvu, baltiem vaigiem, dzeltenu vēderu, olīvzaļu muguru un melnganiem spārniem.
- ērglis Liels dienas plēsīgais putns ar gariem, platiem spārniem, spēcīgām kājām un līku knābi.
- pāvs Liels fazānu dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīga gara aste ar krāšņām spalvām.
- ara Liels papagaiļu dzimtas putns bez cekula un ar garu asti.
- jūras krauklis liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns; kormorāns.
- grifs Liels piekūnveidīgo kārtas maitasputns.
- ūpis Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
- stārķis Liels putns ar garām kājām un kaklu, taisnu un garu knābi.
- zivjērglis Liels putns ar gariem, slaidiem spārniem, nelielu galvu, tumšbrūnu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis.
- vārna Liels putns ar pelēkmelnām vai melnām spalvām, kas ietilpst vārnu dzimtā.
- marabu Liels stārķu dzimtas putns ar sarkanīgu, kailu galvu un kaklu un paplatu, spēcīgu knābi.
- pelikāns Liels ūdensputns ar samērā garu kaklu, īsām kājām un garu knābi, zem kura ir rīkles maiss.
- pīle Liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi.
- rubenis Liels vistveidīgo kārtas putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem, kam atšķirībā no medņa uz spārniem ir gaišas svītras [Tetrao tetrix].
- albatross Liels, balts jūras putns ar ļoti gariem spārniem.
- tītars Liels, brūnganmelns mājputns ar īsiem spārniem, kārpainu ādu klātu galvu un daļu kakla un kārpainu izaugumu virs knābja.
- pingvīns Liels, nelidojošs jūras putns, kas pārvietojas stāvus.
- strauss Liels, nelidojošs putns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu un mazu galvu [Struthio camelus].
- dzērve Liels, pelēks purva putns ar garām kājām, tievu, garu kaklu un garu, taisnu, spēcīgu knābi.
- kondors Liels, plēsīgs grifu dzimtas maitasputns, kas dzīvo kalnos Dienvidamerikā [Vultur gryphus].
- emu Liels, strausam līdzīgs skrējējputns ar pelēkbrūnu apspalvojumu un kailu kaklu.
- zeltgalvītis Ļoti mazs meža dziedātājputns ar divām melnām svītriņām un spilgti dzeltenu josliņu starp tām uz galvas, olīvzaļganu ķermeņa virspusi, bāli pelēku apakšpusi un segspalvām, kas veido raksturīgu zīmējumu [Regulus regulus].
- kolibri Ļoti sīks putns ar spilgtām spalvām un garu knābi, kas pārtiek no ziedu nektāra un kukaiņiem.
- jaunputns Mājputns no izšķilšanās līdz iekļaušanai pieaugušo putnu grupā.
- paceplītis Mazs dziedātājputns ar brūnganu, šķērssvītrotu mugurpusi un gaišāku pavēderi.
- prīkšķe Mazs pīļu dzimtas putns ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem [Anas querquedula].
- zivjdzenītis Mazs putns ar samērā lielu galvu, garu knābi, ļoti īsām kājām, mirdzoši zilu muguru, zilganzaļiem spārniem un rūsganbrūnu vēderu; zivju dzenītis.
- mazputniņš Mazs putns.
- mušķērājs Mazs zvirbuļveidīgo kārtas kukaiņēdājs dziedātājputns ar nelielu, plakanu knābi un pagaru asti.
- zīlīte Mazs, drukns zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsiem, noapaļotiem spārniem, īsu konusveida knābi un stipri saliektiem nagiem.
- svirlītis Mazs, zaļgandzeltens ķauķīšu ģints dziedātājputns ar dzeltenu svītru virs acīm, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei [Phylloscopus sibilatrix].
- vītītis Mazs, zaļganpelēks zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns – viens no lapu ķauķiem [Phylloscopus trochilus].
- bikšainais apogs mežos ligzdojošs putns ar spalvainākām kājām nekā mājas apogam.
- mizu ložņa mizložņa (putns).
- daglā čakstīte mušķērāju dzimtas putns, kura tēviņiem raksturīgs kvēpu melns ar baltu vēders un gaiša galvas virsa.
- vālodze Nedaudz par strazdu lielāks putns, kura mātītēm ir olīvzaļgans muguras apspalvojums, bet tēviņiem raksturīgs koši dzeltens apspalvojums ar melniem spārniem un asti.
- zaļžubīte Nedaudz par zvirbuli lielāks putns, kura tēviņiem ir raksturīgs dzeltenīgi olīvzaļš apspalvojums ar uzkrītoši dzelteniem laukumiem uz astes un spārniem [Carduelis chloris].
- kivi Nelidojošs putns (Jaunzēlandē) ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi [Apteryx australis].
- lirastis Nelidojošs putns Austrālijā, kam saslietā aste atgādina liru [1].
- ūbele Neliels baložu dzimtas slaids putns ar neuzkrītošu krāsu toņu apspalvojumu, kam kakla sānos raibs laukums vai pusgredzens.
- ormanītis Neliels bridējputns, kas dzīvo aizaugušu ūdenstilpju krastos, purvos, mitrās pļavās.
- tītiņš Neliels dzeņu dzimtas putns [Junx torquilla].
- čakstīte Neliels dziedātājputns ar īsu, samērā platu knābi un brūngani raibu apspalvojumu.
- erickiņš Neliels dziedātājputns ar rūsgansarkanīgu asti.
- sniedze Neliels dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu [Plectrophenax nivalis].
- somzīlīte Neliels dziedātājputns, kas veido virs ūdens iekārtu lodveida ligzdu – somu [Remiz pendulinus].
- paipala Neliels fazānu dzimtas pļavu putns ar brūngani raibu muguru un gaišu garenu svītrojumu uz sāniem [Coturnix coturnix].
- ķauķis Neliels mušķērāju dzimtas dziedātājputns ar tumšpelēku vai brūnganu mugurpuses apspalvojumu un gaišāku vēderpusi, kas ligzdo tuvu zemei.
- apodziņš Neliels pūču dzimtas putns ar brūni pelēkiem raibumiem mugurpusē un balti brūnām gareniskām svītriņām vēderpusē [Glaucidium passerinum].
- putniņš Neliels putns.
- gugatnis Neliels sloku dzimtas melnbalts purva putns [Philomachus pugnax].
- mājas apogs neliels šīs dzimtas putns, kas apmetas apdzīvotu vietu tuvumā.
- zīriņš Neliels ūdensputns ar slaidiem spārniem, sekli šķeltu asti un īsām kājām.
- tārtiņš Neliels vai vidēja lieluma putns, kas uzturas ūdenstilpju tuvumā.
- šņibītis Neliels vai vidēja lieluma sloku dzimtas putns ar pagaru, mazliet uz leju liektu knābi, kas ligzdo galvenokārt tundrā.
- tukāns Neliels vai vidēji liels tropu putns ar milzīgu knābi spilgtās krāsās un melnu apspalvojumu ar košiem akcentiem.
- kanārijputniņš Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar (parasti) spilgti dzeltenu vai dzeltenzaļganu apspalvojumu [Serinus canaria].
- garastīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar baltu galvu un garu asti, kas parasti uzturas lapkoku audzēs.
- kaņepītis Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar brūngani pelēku apspalvojumu, kas pārtiek no augu sēklām, pumpuriem [Acanthis cannabina].
- cielava Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar garu asti.
- sarkanrīklīte Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns, kam raksturīgs oranžs galvas sānu, kakla un krūšu apspalvojums [Erithacus rubecula].
- stērste Neliels zvirbuļveidīgo kārtas lauku putns ar īsu, pie pamata resnu knābi.
- strazds Neliels zvirbuļveidīgo kārtas melns, pelēks vai brūngans dziedātājputns ar pagaru dzeltenu vai brūnu knābi.
- bezdelīga Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar tumšiem, smailiem spārniem, gaišu pakrūti un dziļi šķeltu asti.
- ķivulis Neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns ar dzeltenzaļu apspalvojumu un melnu galvas virsu.
- ķeģis Neliels, drukns žubīšu dzimtas putns ar pelēcīgi brūnu mugurpusi, sarkanu pieri (un sarkanīgām krūtīm tēviņiem).
- zvirbulis Neliels, drukns, pamatā pelēkbrūni raibs, putns ar īsu, samērā resnu knābi.
- čuņčiņš Neliels, īpaši kustīgs, veikls zaļganpelēks dziedātājputns, ligzdo biezos krūmos, mazās eglītēs [Phyloscopus collybita].
- grieze Neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas [Crex crex].
- lakstīgala Neliels, pelēkbrūns dziedātājputns, kura dziedāšana ir skaļa un ar raksturīgu melodiskumu [Luscinia luscinia].
- cīrulis Neliels, pelēkbrūns dziedātājputns.
- tilbīte Neliels, pelēkbrūns sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un tievām, pagarām kājām.
- fēnikss Nemirstības, mūžīgās atjaunošanās, atdzimšanas simbols – mitoloģisks putns, kas pēc sadegšanas atdzimst no pelniem.
- kormorāns Paliels jūras putns ar (parasti) melnu apspalvojumu un garu knābi; jūras krauklis.
- melnā dzilna paliels putns ar melnu apspalvojumu.
- kakadu Papagaiļu kārtas putns ar cekulu un spēcīgu knābi (Austrālijā un tās apkārtnes salās).
- vakarlēpis Par balodi nedaudz mazāks, slaids, pelēcīgi brūngans putns ar gariem spārniem un asti; lēlis [Caprimulgus europaeus].
- krasta čurkste pelēki brūns putns, kas ligzdo kolonijās stāvos ūdenstilpju krastos pašraktās alās.
- garknābja gaura pīļu apakšdzimtas ūdensputns ar garu, tievu, sarkanu knābi un divdaļīgu spalvu cekulu.
- zoss Pīļu dzimtas liels ūdensputns ar garu kaklu.
- gaura Pīļu dzimtas nirējputns, kam atšķirībā no pīles ir raksturīgs šaurs, garš knābis un dažām sugām arī cekuls uz galvas.
- gaigala Pīļu dzimtas ūdensputns ar melni baltu apspalvojumu (tēviņiem), kas lidojot rada īpatnējas, svilpojošas skaņas.
- krīklis Pīļu dzimtas vismazākais putns pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi [Anas crecca].
- pūce Plēsīgs naktsputns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
- urālpūce Pūču dzimtas putns (lielāks par biežāk sastopamo mežapūci, ar garāku asti) ar dzeltenīgi pelēku, tumši svītrainu apspalvojumu; garastes pūce [Strix uralensis].
- apogs Pūču dzimtas putns ar pelēkbrūnu apspalvojumu un dzeltenām acīm.
- raķelis putns – rubeņa un medņa krustojums.
- melnsvārcis putns ar melnu vai ļoti tumšu apspalvojumu.
- raibsvārcis putns ar raibiem spārniem (parasti dzenis).
- kukaiņdzenis putns ar spilgtu (zaļu, dzeltenu, zilu) apspalvojumu, kas pārtiek no lieliem, lidojošiem kukaiņiem.
- paradīzes putns putns ar spilgtu, zaigojošu apspalvojumu un garu, dekoratīvu spalvu pāri (piem., Jaungvinejā, Austrālijā).
- mednis putns ar zaļgani melnu vai brūnu (mātītēm) apspalvojumu un vēdekļveidīgi noapaļotu asti, kam atšķirībā no rubeņa uz spārniem nav gaišas svītras [Tetrao urogallus].
- nometnieks putns, kam viss dzīves cikls – ligzdošana, barošanās un ziemošana – noris vienā noteiktā teritorijā; pretstats: gājputns.
- gājputns putns, kas ik gadu migrē no ligzdošanas vietas uz ziemošanas vietu un atpakaļ.
- naktsputns putns, kas lido, medī krēslā, naktī.
- ziemotājs putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā; ziemotājputns.
- ziemotājputns putns, kas ziemo attiecīgajā teritorijā.
- mājputns putns, ko audzē, lai izmantotu galvenokārt saimnieciskiem mērķiem.
- ūdensputns putns, kura ķermenis ir pielāgots dzīvei ūdenī un kas spēj labi peldēt, nirt un iegūt ūdenī barību.
- cālis Putnu (parasti vistas) mazulis; jaunputns.
- vētrasputnveidīgie Putnu kārta [Procellariformes], pie kuras pieder kaijām līdzīgi jūrasputni, kas uz sauszemes uzturas tikai vairošanās periodā; šīs kārtas putns.
- flamings Samērā liels putns ar masīvu knābi, garu, izliektu kaklu, garām kājām un sārtu vai sarkanu apspalvojumu.
- sultānvistiņa Samērā liels, drukns dumbrvistiņu dzimtas putns ar raibu, spilgtu, krāsainu apspalvojumu.
- sirēna Sengrieķu mitoloģijā – mītiska būtne (pa pusei putns, pa pusei sieviete), kas ar savām dziesmām apbūrusi jūrniekus un ievilinājusi bīstamās vietās, kur tie gājuši bojā.
- kazuārs Skrējējputns (Austrālijā, Jaungvinejā) ar neattīstītiem spārniem un ragvielas izaugumu uz galvas.
- sekretārs Slaids, plēsīgs melni balts putns ar garām kājām, spēcīgiem nagiem, līku knābi un cekulu uz galvas.
- ķikuts Sloku dzimtas bridējputns ar garu knābi un brūnraibu apspalvojumu, gaišām, garenām svītrām pāri galvai un baltiem astes spalvu galiem [Gallinago media].
- kuitala Sloku dzimtas putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi un raibu, pelēkbrūnu apspalvojumu.
- mērkaziņa Sloku dzimtas putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi un riesta laikā tēviņiem raksturīgu, kazas blējienam līdzīgu kliedzienu [Gallinago gallinago].
- puskuitala Sloku dzimtas putns, kam ir garas kājas un ļoti garš, taisns vai mazliet uzliekts knābis un kas uzturas ūdeņu tuvumā vai mitrās pļavās un purvos.
- gārnis Stārķveidīgo kārtas bridējputns ar garām kājām, garu kaklu, ko izliec S veidā, un pagaru, smailu knābi.
- ibiss Stārķveidīgo kārtas liels bridējputns ar garu, izliektu knābi, garām kājām un kaklu.
- nandu Strausam līdzīgs nelidojošs putns (Dienvidamerikā) [Rhea americana].
- svētais ibiss svētais putns Senajā Ēģiptē.
- vistveidīgie Šīs kārtas putns.
- cekulains Tāds (parasti putns), kam ir cekuls.
- bikšains Tāds (parasti putns), kam ir kupls kāju apspalvojums.
- ķīvīte Tārtiņu dzimtas bridējputns, kam ir balts un melns apspalvojums ar zaļganu spīdumu un pagarš, šaurs spalvu cekuls uz galvas [Vanellus vanellus].
- vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu) [Lymnocryptes minimus].
- kaija Tārtiņveidīgo kārtas vidēji liels ūdensputns ar slaidiem spārniem, baltu vēderpusi un paīsu, noapaļotu asti.
- lidonis Tas, kas spēj lidot (parasti putns, kukainis).
- zilais putns teiksmains putns, kas simbolizē laimi.
- papagailis Tropu zemju putns ar košu apspalvojumu, līku, spēcīgu knābi un garu asti.
- dumbrcālis Tumšbrūni lāsumains bridējputns ar baltu zemasti, pagaru, pie pamatnes sarkanu knābi [Rallus aquaticus].
- ūdensstrazds Tumši brūns putns (nedaudz mazāks par mājas strazdu), kam ir baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās upēs un strautos.
- ūdensvistiņa Ūdensputns (nedaudz lielāks par mājas balodi), kam ir melns ķermenis ar šauru, baltu svītru sānos un sarkana piere un knābis [Gallinula chloropus].
- cekulpīle Ūdensputns (pīle) ar pagarinātu spalvu cekulu aiz galvas [Aythya fuligula].
- cekuldūkuris Ūdensputns ar divdaļīgu melnu cekulu uz galvas [Podiceps cristatus].
- dūkuris Ūdensputns ar garenu vārpstveida ķermeni un samērā maziem spārniem.
- laucis Ūdensputns ar melnu apspalvojumu un baltu pieri [Fulica atra].
- čūskērglis Vanagu dzimtas pelēkbrūns plēsīgs dienas putns ar baltu vēderu [Circaetus gallicus].
- vistu vanags vanagu dzimtas plēsīgais putns, kam ir zilganpelēka mugura, balta pavēdere un krūtis ar pelēkām, šaurām josliņām.
- lija Vanagu dzimtas plēsīgs putns ar slaidu ķermeni, garām kājām un gariem spārniem.
- ķīķis Vanagu dzimtas putns ar garu, noapaļotu, svītrainu asti, brūnganu apspalvojumu mugurpusē un gaišu, plankumainu vēderpusi [Pernis apivorus].
- krauķis Vārnu dzimtas gājputns ar melnu apspalvojumu; sējas vārna [Corvus frugilegus].
- krauklis Vārnu dzimtas liels putns ar spoži melnu apspalvojumu un spēcīgu, mazliet liektu knābi [Corvus corax].
- sīlis Vārnu dzimtas putns ar gaiši rūsganu apspalvojumu, melnu, pagaru asti, zili baltiem raibumiem uz spārniem un spēcīgu knābi.
- riekstrozis Vārnu dzimtas putns ar tumšbrūnu, baltiem lāsumiem klātu apspalvojumu, kas pārtiek no ciedrupriežu vai egļu sēklām, kukaiņiem.
- vētrasputns Vētrasputnveidīgo kārtas putns ar gariem šauriem spārniem un āķveidā noliektu augšējā knābja galu.
- pupuķis Vidēja lieluma koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu, garu knābi; badadzeguze.
- piekūns Vidēja lieluma plēsīgs dienas putns, kam raksturīgi šauri, smaili spārni un līks knābis.
- dzenis Vidēja lieluma putns ar raibu apspalvojumu un cietu knābi, ar ko atšķeļ koka mizu (meklējot barību) un kaļ dobumus kokos.
- zaļā dzilna vidēja lieluma putns ar zaļganīgu apspalvojumu.
- dzeguze Vidēja lieluma putns, kas savu ligzdu nevij, bet olas dēj citu putnu ligzdās.
- pūkpīle Vidēji liels pīļu dzimtas ūdensputns ar spilgtu apspalvojumu un vēderu, kas parasti ir tumšāks par muguru.
- plīvurpūce Vidēji liels pūčveidīgo kārtas putns ar gaišu, smalku spalvu zīmējumu un plīvuram līdzīgu apspalvojumu ap acīm.
- balodis Vidēji liels putns ar druknu ķermeni un zilgani pelēku vai baltu, retāk brūnganu apspalvojumu.
- sloka Vidēji liels rūsganbrūns naktsputns ar garu, taisnu knābi un īsu asti [Scolopax rusticola].
- klijāns Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti un gariem, platiem spārniem.
- klija Vidēji liels vanagu dzimtas putns ar platiem spārniem un pagaru, iešķeltu asti.
- kovārnis Vidēji liels vārnu dzimtas zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu [Corvus monedula].
- irbe Vidēji liels vistveidīgo kārtas brūngani raibs savvaļas putns.
- fazāns Vidēji liels vistveidīgo kārtas putns ar ļoti garu asti.
- vanags Vidēji liels, drukns, spēcīgs putns ar samērā īsiem, noapaļotiem spārniem un garu asti.
- vista Vistveidīgo kārtas mājputns olu un gaļas iegūšanai [Gallus domestica].
- laukirbe Vistveidīgo kārtas putns ar pelēcīgi brūnu apspalvojumu un rūsgani sarkanu asti [Perdix perdix].
- pērļu vista vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu un baltiem plankumiņiem; pērļvista.
- pērļvista Vistveidīgo kārtas putns ar zilganpelēku apspalvojumu un baltiem plankumiņiem.
- gulbis Zosveidīgo kārtas liels ūdensputns ar garu kaklu, lieliem, spēcīgiem spārniem.
- žubīte Zvirbuļa lieluma dziedātājputns ar pagaru, melnu asti, konisku, spēcīgu knābi un divām raksturīgām baltām svītrām uz spārniem.
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas drukns dziedātājputns ar melnu galvvirsu un pelēku muguru, kura vīriešu kārtas īpatņiem ir raksturīga sarkanīga ķermeņa krūšu un apakšējā daļa; parastais svilpis [Pyrrhula pyrrhula].
- mežastrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar dzeltenu vai brūnganu knābi, kas dzīvo mežos; meža strazds.
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas neliels (mazāks par lielo zīlīti) putns ar zilu galvas virsu, ziliem spārniem un asti, baltiem vaigiem un dzeltenīgu pieri [Parus caeruleus].
- čakste Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns ar spēcīgu, nedaudz līku knābi un brūnganu vai pelēcīgu apspalvojumu.
- mizložņa Zvirbuļveidīgo kārtas neliels putns, kas veikli kāpelē pa koka stumbru, meklējot kukaiņus.
- plukšķis Zvirbuļveidīgo kārtas putns (mazākais no meža strazdiem) ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm [Turdus iliacus].
- dižknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar baltu joslu uz spārniem un masīvu knābi, ar ko šķeļ ķiršu u. c. augļu kauliņus.
- krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas putns ar spēcīgu, galā krustenisku knābi.
- svilpis Žubīšu dzimtas dziedātājputns (lielāks par zvirbuli) ar paīsu melnu asti, pelēku muguru un sarkanām krūtīm un kaklu (tēviņiem) [Pyrrhula pyrrhula]; sarkankrūtītis.
- ziemeļu svilpis žubīšu dzimtas dziedātājputns strazda lielumā ar pelēku vēderu un tumšbrūniem spārniem ar divām baltām šķērssvītrām
- mazais svilpis žubīšu dzimtas dziedātājputns zvirbuļa lielumā ar sārtbaltu vēderu, tumšbrūniem spārniem un asti.
- dadzītis Žubīšu dzimtas neliels dziedātājputns ar daudzkrāsainu apspalvojumu (mēdz uzturēties parkos, dārzos); ciglis [Carduelis carduelis].
- amadīna Žubīšu dzimtas putns ar samērā īsu, spīdīgu trīsstūrveida knābi; punduržubīte.
Atrasts piemēros (107):
- kamēr ..putns savu dziesmu uzņem ik jaunu pavasari, kamēr meitas, kad apprecas, apklust pavisam..
- noceļot 12 dienās putns bija noceļojis 6000 kilometrus.
- acīgs Acīgs zēns, putns.
- nesaticīgs Agresīvs un nesaticīgs putns.
- brīnum- Brīnumputns.
- brīvs Brīvs kā putns gaisā.
- ūdensputns Dūkurs ir ūdensputns.
- savāds Ezera niedrēs apmeties kāds savāds putns., tas esot pat ierakstīts Sarkanajā grāmatā.
- iztraucēt Gaisā paceļas iztraucēts putns.
- naktsputns Iekliedzas kāds naktsputns.
- nomētāties Iespējams, putns visu ziemu nomētājies tepat Latvijā.
- iesvilpties Iesvilpjas kāds putns.
- izdzīvot Ievainotais putns tomēr izdzīvoja.
- maitasputns Īsts maitasputns.
- iečirkstēties Kaut kur iečirkstas kāds putns.
- iesaukties Kaut kur iesaucas kāds putns.
- nokliegties Kaut kur žēli nokliedzās putns.
- zvīgot Man sirmi pavedieni matos zvīgo, Sirds, tevi meklējot, kā aizšauts putns kliedz.
- uzmanīgs Melnais stārķis ir uzmanīgs un bailīgs putns.
- putns Meža putns.
- nolidot Pār galvu nolido putns.
- naktsputns Pēc dabas esmu naktsputns.
- pasviesties Pēkšņi putns lidojumā pasviežas uz augšu.
- vētrasputns Pelēkais vētrasputns.
- albatross Pieaugušais albatross ir skaists putns gulbja lielumā un šķiet pilnīgi balts no attāluma.
- pirm- Pirmputns.
- gals Priedes galā sēdēja kāds putns.
- badadzeguze Pupuķis jeb badadzeguze Latvijā ir samērā rets un nevienmērīgi izplatīts putns.
- vēders putns ar baltu vēderu.
- virsaste putns ar baltu virsasti.
- sabužināt putns ar knābi sabužina savas spalvas.
- pārcirst putns ar knābi var pārcirst zābaku.
- šķērssvītrains putns ar melnu, šķērssvītrainu asti.
- nolaist putns ar nolaistiem spārniem.
- vēciens putns ar plašu spārnu vēcienu maina virzienu.
- plīvurveida putns ar plīvurveida asti.
- atsākt putns atsāk savu dziesmu.
- patupēt putns brīdi patupēja ligzdā, tad aizlaidās.
- kakāt putns daudz ēd un kakā.
- drošsirdīgs putns drošsirdīgi aizstāv mazuļus.
- gurds putns gurdi pakustināja spārnus.
- ievēzēt putns ievēzē spārnus.
- stakle putns ievijis ligzdu bērza zaru staklē.
- izklāt putns izklāj ligzdu ar dūnām.
- izknābt putns izknābis ķirbī caurumu.
- izplest putns izpleš spārnus.
- izvēcināt putns izvēcina spārnus.
- lēkāt putns lēkā pa arumiem.
- ap putns lidinājās ap savu ligzdu.
- vēdiens putns lido ar klusiem spānu vēdieniem.
- sacirsties putns lidojumā sacērtas sāņus.
- smaile putns ligzdu vij augstā kokā vai nepieejamas klints smailē.
- nest putns nes knābī zariņu.
- palidot putns nespēja vairs palidot.
- nobeigties putns nobeidzies no sala un bada.
- nospurgt putns nospurdz zemē.
- notaisīt putns notaisījis palodzi.
- novēdīt putns novēdī platos spārnus.
- padzerties putns padzeras no peļķes.
- palaisties putns palaidās tālāk.
- paplivināt putns paplivina spārnus.
- piemesties putns piemetas te uz viena zara, te uz cita.
- riņķot putns riņķo virs ezera.
- sabozties putns sabozās, ierāva galvu dūnās.
- saglaust putns saglauž spārnus.
- knābt putns sāka knābt rokā.
- saknābt putns saknābts līdz asinīm.
- sakucis putns sakucis sēž būrī.
- saplīkšķināt putns saplīkšķina spārnus.
- putns putns saplivina spārnus un prom ir.
- saplivināt putns saplivina spārnus.
- saspurt putns sēž būrī saspūris, sakucis.
- sēdēt putns sēž kokā.
- sirdīgs putns sirdīgi ieķērcās.
- sisties putns sitās loga rūtīs.
- loks putns slaidā lokā nolaižas zālē.
- spārngals putns spārngaliem skar ūdens virsmu.
- šūpoties putns šūpojas koka zarā.
- triekties putns triecās logā.
- restots putns tup restotā būrī.
- uzķēzīt putns uzķēzījis uz pleca.
- uzlidot putns uzlido zarā.
- zars putns uzmetas uz zara.
- uzsēsties putns uzsēžas koka galotnē.
- uzspurgt putns uzspurdz uz tuvākā zara.
- uzšauties putns uzšaujas debesīs.
- izčiepstēt putns vārgi izčiepstēja dažas skaņas.
- vēcināt putns vēcina spārnus.
- sacensties putns, kura dziesma var sacensties ar lakstīgalas balsi.
- pieturēt putns, pieturot ar kājām, noplūc medījumu.
- iedziedāties Reizēm iedziedas kāds putns.
- rets Rets putns.
- ieknābt Sagūstītais putns ieknābj rokā.
- satraucēt Satraucētais putns pacēlās spārnos.
- kustīgs Skaļš un kustīgs putns.
- uzkumpt Slimais putns sēž sabozies, ar uzkumpušu muguru.
- strauss Strauss ir vislielākais un smagākais putns pasaulē, tas parasti sver no 63 līdz 130 kg.
- paplest Tiklīdz putns grasās pacelties gaisā, tas papleš spārnus.
- vētrasputns Tumšais vētrasputns.
- ugunsputns Ugunsputns, kas atdzimst no pelniem.
- uztupties Uz zara uztupies brūngans putns.
- veikls Veikls putns.
- viltīgs Viltīgs putns.
- zaļganmelns Zaļganmelns putns.
- putns Zarā sēž koši sarkans putns ar līku knābi.
- zeltgalvītis Zeltgalvītis ir mazākais Latvijas putns, lielāko daļu laika tas pavada egļu zaros.
- ziemotājputns Zīlīte ir mazs, bet izturīgs ziemotājputns.
putns citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV