Paplašinātā meklēšana
Meklējam mēs.
Atrasts vārdos (24):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (136):
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- ūdensslaloms Airēšanas sporta veids – sacensības ar vienvietīgām, divvietīgām smailītēm (kajakiem) un kanoe laivām krāčainās straumēs, kur jāapbrauc dabiski un mākslīgi šķēršļi.
- pita Apaļa, plakana maize, kas iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- apmēslot Apkaisīt vai apliet ar mēslojumu.
- izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piem., jēdzienus, spriedumus).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- veidot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka rodas (piemēram, teksts, projekts, mākslas darbs, teorija); apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, priekšstatu).
- strīds Atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes) jautājumiem, parādībām (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- kārtula Atzinums, kurā izteikta noteikta likumsakarība parādību attieksmēs; likums, likumība.
- minerālmēsli Augsnes mēslošanai paredzēti ķīmiski savienojumi, kuros ir augiem nepieciešamās neorganiskās vielas.
- kalifs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; halīfs.
- halīfs Augstākais garīgais un laicīgais valdnieks (musulmaņu zemēs); šāda valdnieka tituls; kalifs.
- drošs automobilis automobilis, kura konstrukcija sekmē vadītāja, pasažieru paaugstinātu drošību sadursmēs.
- karbamīds Balta, kristāliska viela, ko izmanto, piem., mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska viela, ko izmanto galvenokārt minerālmēslu ražošanai.
- lama Budistu mūks, garīdznieks zemēs, kur izplatīts lamaisms (Tibetā, Mongolijā).
- statuss Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
- ārzemnieks Citas valsts pilsonis vai iedzīvotājs; cilvēks, kas dzīvo ārzemēs.
- nevācieši Citu tautību iedzīvotāji Vācijā vai Vācijas okupētajās zemēs.
- sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai).
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- mēsli Dzīvnieku izkārnījumi; lauksaimniecības dzīvnieku izkārnījumi (parasti kopā ar pakaišiem), ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
- surogātpasts Elektroniskā pasta vēstule, parasti nevēlama, kas tiek izsūtīta masveidā ar mērķi reklamēt kādu preci vai pakalpojumu; mēstule; spams.
- ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
- termofosfāts Fosfora minerālmēsli – putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piem., ar sodu).
- vasabi Gaiši zaļš krustziežu dzimtas sakņaugs, kas galvenokārt aug Japānas kalnos upju straumēs un kura sakne vizuāli un garšas ziņā nedaudz līdzīga mārrutkam [Eutrema japonicum].
- menestrels Galma dziedonis, mūziķis (viduslaiku Francijā un citās Eiropas zemēs), arī ceļojošs dziesminieks.
- pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs).
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana uz citu valsti (politisku, ekonomisku u. c. iemeslu dēļ); dzīve, uzturēšanās ārzemēs emigranta statusā.
- iestrādāt Iejaukt, izkliedēt (piem., mēslojumu, sēklu augsnē).
- iemēslot Iestrādājot mēslojumu, padarīt (zemes gabalu) auglīgu, auglīgāku.
- sakakāt Izkārnoties notraipīt, piemēslot.
- uzķēzīt Izkārnoties uzvirzīt (mēslus, netīrumus) virsū (uz kā, kam).
- mis Jaunkundze (zemēs, kur runā angļu valodā).
- senjorita Jaunkundze (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam); šī valdnieka tituls.
- pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
- jūras mēsli krastā izskalotās aļģes, ko lieto augsnes mēslošanai.
- misis Kundze (zemēs, kur runā angļu valodā).
- senjora Kundze (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- mesjē Kungs (uzrunājot vīrieti vai runājot par viņu franču valodas zemēs).
- misters Kungs (zemēs, kur runā angļu valodā).
- senjors Kungs (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- seklā kūts kūts ar speciāli iekārtotu grīdu un padziļinājumu kūtsmēsliem, ko katru dienu iztīra.
- dziļā kūts kūts, kurā kūtsmēsli uzkrājas zem dzīvnieku stāvvietas kopā ar pakaišiem.
- kūtsmēsli Lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementu un pakaišu maisījums, ko izmanto mēslojumam.
- mēslot Liekot, kaisot mēslojumu, noklāt (ar to augsni, kādu platību).
- skarabejs Liela (no 2 līdz 4 centimetiem gara) vabole, kuras kāpuri dzīvo augsnē un pārtiek no mēslu lodītēm.
- ārdītājs Mašīna (siena, mēslu) ārdīšanai.
- varbūtiskā loģika matemātiskās loģikas nozare, kas pētī skaitļu patiesās vērtības izteiksmēs.
- samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība, augi) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināti ar vēlamo mēslojumu.
- zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli.
- piebarot Mēslot (augus) ar virsmēslojumu.
- kompleksie mēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- kompleksie minerālmēsli minerālmēsli, kas satur divas vai vairākas augu barības vielas.
- slāpekļa minerālmēsli minerālmēsli, kas satur slāpekli.
- superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
- mākslīgie mēsli minerālmēsli.
- neorganiskais mēslojums minerālmēsli.
- minerālmēslojums Minerālmēsli.
- sultāns Monarhs dažās musulmaņu zemēs; šī monarha tituls.
- mēslu muša muša, kuras kāpuri attīstās mēslos, gaļā u. tml.
- zemeņkoks Mūžzaļš ēriku (viršu) dzimtas koks (piemēram, Ziemeļamerikā, Vidusjūras zemēs) ar veselām lapām, baltiem ziediem ķekaros un zemenēm līdzīgiem augļiem [Arbutus unedo].
- sentavo Naudas vienība (piem., vairākās Latīņamerikas zemēs); attiecīgā monēta.
- šiliņš Naudas vienība vairākās Austrumāfrikas zemēs (piem., Kenijā, Tanzānijā, Ugandā).
- atpalikt Nesasniegt vēlamo (vai pārējo sasniegto) līmeni (piem., attīstībā, sekmēs); nespēt izpildīt (ko) tā, kā vajag vai kā var pārējie.
- kloāka Netīra, piemēslota vieta, kur sakrājušies daudz atkritumu.
- čigāni No Ziemeļindijas klejotāju ciltīm cēlusies tauta, kas dzīvo dažādās pasaules zemēs.
- nomēslot Noklāt ar mēslojumu (ko).
- sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs.
- apakš- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakārtotību (iedalījumā), pakļautību (attieksmēs).
- ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
- apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
- noķēzīt Notraipīt, nosmērēt (parasti ar mēsliem, netīrumiem).
- apķēzīties Notraipīties (ar mēsliem, netīrumiem).
- ķermenis Organisms (cilvēkam, dzīvniekam) tā ārējās fiziskās formās un izpausmēs.
- igrek Otrais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: Y, y.
- piemēslot Padarīt netīru ar atkritumiem, mēsliem.
- pieķēzīt Padarīt netīru, piemēslot ar izkārnījumiem.
- piecūkot Padarīt netīru, piemēslot; arī piesārņot.
- šmucēt Padarīt netīru, piemēslot.
- sagānīt Padarīt, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piem., piemēslojot).
- gaļasmuša Paliela muša, kuras kāpuri attīstās gaļā, kritušos dzīvniekos, mēslos.
- pārmēslot Pārāk daudz mēslot.
- medžliss Parlaments (dažās musulmaņu zemēs, piem., Irānā).
- rikša Pasažieru pārvadāšanai paredzēti divriči ar jumtu, ko velk cilvēks (Dienvidaustrumāzijas zemēs); šādu ratu mūsdienu konstrukcija uz velosipēda; šādu ratu vadītājs.
- strīdēties Paust atšķirīgus vai pretējus uzskatus (publiskās diskusijās, sanāksmēs, publikācijās u. tml.).
- lēdija Pieklājības forma, uzrunājot augstāko aprindu sievieti vai runājot par viņu; dižciltīgas sievietes tituls (zemēs, kur runā angļu valodā).
- donja Pieklājības forma, uzrunājot sievieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- sers Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti (zemēs, kur runā angļu valodā).
- dons Pieklājības forma, uzrunājot vīrieti zemēs, kur runā spāņu valodā.
- ķēzīties Piemēslot.
- iks Pirmais nezināmais lielums algebriskās izteiksmēs; simbols: X, x.
- polivinilacetāts Polimērs – dzidrs, bezkrāsains, termoplastisks ar vāju situmizturību, kuru izmanto līmēs, kā piedevu krāsām, sieru aizsardzībai no sēnītēm un mitruma.
- tantrisms Reliģiski filozofiska mācība (Indijā, arī citās Austrumu zemēs), kas saistīta ar sievišķo dievību kultu, mistiski ezoteriskiem rituāliem.
- vēršu cīņas sacensības (Spānijā, Portugālē, Latīņamerikas zemēs), kur speciāli apmācīti cilvēki cīnās ar vērsi; korrida.
- vien Saista salikta sakārtota teikuma komponentus pretstatījuma attieksmēs, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu.
- palankīns Segtas nestuves (Austrumu zemēs).
- sējaparāts Sējmašīnas ierīce sēklu vai mēslojuma vienmērīgai izkaisīšanai.
- dinārs Senlaiku zelta monēta (arābu zemēs).
- asenizācija Sistemātiska atkritumu, mēslu aizvākšana (apdzīvotā vietā).
- nitrātu minerālmēsli slāpekļa minerālmēsli.
- humors Spēja dzīvē saskatīt un subjektīvi izteikt dzīves pretrunas un cilvēku trūkumus to komiskajās izpausmēs.
- spams Surogātpasts (internetā); mēstule.
- organiskais mēslojums svaigas vai bioloģiskās norisēs pārveidotas augu vai dzīvnieku izcelsmes vielas, ko izmanto augsnes mēslošanai (kūtsmēsli, virca, kūdra, komposts u. tml.).
- organiskie mēsli svaigi vai bioloģiskās norisēs pārveidoti augu vai dzīvnieku izcelsmes organisko vielu maisījumi, ko izmanto augsnes mēslošanai.
- urīnviela Šāda sintētiski ražota viela, ko izmanto, piemēram, par slāpekļa mēslojumu; karbamīds.
- mēslot Šādā veidā nodrošināt (augus) ar mēslojumu.
- virca Šķidri organiskie mēsli, parasti kūtsmēsli.
- zampa Šķidri, izmiekšķējušies mēsli (parasti kūstmēsli); vieta, kur ir šādi mēsli.
- vaučers Tāds akreditīvs, kas dod iespēju naudu saņemt ārzemēs.
- savs Tāds, ar ko kāds ir saistīts tuvās attiecībās, attieksmēs (pēc kopējas nodarbošanās, pārliecības u. tml.); tāds, kas atbilst kādam (piem., pēc rakstura, personības īpašībām).
- siltzemju Tāds, kas ir cēlies, veidojies, piemērojies eksistencei zemēs ar siltu klimatu (par augiem, dzīvniekiem).
- mēslains Tāds, kas ir notraipīts ar mēsliem, netīrumiem.
- tiešs Tāds, kas izpaužas, iedarbojas, ir konstatējams bez kā cita starpniecības; tāds, kura attieksmēs, saiknēs nepastāv kā cita starpniecība.
- netīrīgs Tāds, kas vienmēr ir notraipījies vai piemēslo apkārtni (par dzīvniekiem).
- kurdi Tauta, kas dzīvo vairākās Āzijas zemēs (piem., Turcijā, Irānā, Irākā, Sīrijā) un kuras valoda pieder pie irāņu valodu grupas.
- melnā papuve tīrā papuve, kuru uztur irdenu, mēslo un kurā sistemātiski iznīcina nezāles.
- bazārs Tirgus (Austrumu zemēs).
- mēzt Tīrīt (kūti), izvācot kūtsmēslus.
- donja Tituls augstākās kārtas sievietei zemēs, kur runā spāņu valodā.
- mēslvabole Tumša, vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem.
- mēslu vabole vabole, kas pārtiek no mēsliem, trūdošiem augiem u. tml.; mēslvabole.
- mēzt Vākt ar dakšām, lāpstu (piem., kūtī kūtsmēslus) un kraut aizvešanai.
- bejs Valdnieks (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); uzrunas forma "kungs" (aiz personas vārda).
- hans Valdnieks; augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
- sintagma Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
- sintagmātika Valodas vienību secīgs kārtojums tekstā noteiktās attieksmēs.
- medrese Vidējā vai augstākā musulmaņu skola Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- akreditīvs Vienas kredītiestādes rīkojums citai bankai (parasti ārzemēs) par naudas izmaksu; kredītvēstule.
- seradella Viengadīgs, tauriņziežu dzimtas lakstaugs, kam ir plūksnainas lapas un sīki, baltsārti ziedi ķekaros un ko audzē lopbarībai vai zaļmēslojumam [Ornithops sativus].
- ārdīt mēslus vienmērīgi izkliedēt mēslus uz lauka.
- bungalo Vienstāva dzīvojamā māja (parasti tropu zemēs).
- landrāts Vietējās pašpārvaldes vadītājs dažās Rietumeiropas zemēs, piem., Vācijā.
- feska Vīriešu galvassega nošķelta konusa formā ar pušķi (dažās Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas zemēs).
- zaļmēsli Zaļmēslojums.
mēs citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV