Paplašinātā meklēšana
Meklējam cietināt.
Atrasts vārdos (8):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (35):
- paņemt Apcietināt, arestēt.
- sabāzt cietumā apcietināt, ievietot cietumā (vairākus, daudzus).
- likt aiz restēm apcietināt, ievietot cietumā.
- iebāzt cietumā apcietināt, notiesāt.
- iebāzt aiz restēm apcietināt, notiesāt.
- saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
- saķert Apcietināt; notvert un atņemt brīvību.
- ņemt ciet apcietināt.
- saņemt ciet apcietināt.
- iestīvināt Apstrādājot ar cieti panākt, ka (apģērbs, veļas gabals, tā daļa u. tml.) kļūst stīvāks, neburzīgs; iecietināt.
- arestēt Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
- apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
- sastīvināt Iecietināt (parasti pilnīgi).
- sacietināt Iecietināt, sastīvināt.
- iestērķelēt Iecietināt.
- sastērķelēt Iecietināt.
- katapulta Ierīce priekšmetu (piem., akmeņu, bultu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudē).
- cietums Iestāde, kur ievieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai; šīs iestādes ēka.
- iepriekšējās izmeklēšanas izolators izolators, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
- pozīciju karš karš, kurā karadarbība notiek starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- pils Liela, nocietināta būve vai grezni būvēta, iekārtota (piem., valdnieka) mītne.
- marka Liels, militāri nocietināts pierobežas novads (Franku valstī, viduslaiku Vācijā).
- citadele Nocietināta celtne (cietokšņa, pilsētas iekšienē); cietoksnis.
- cietoksnis Nocietināta, militāra būve (parasti pilsētu) aizsardzībai.
- nostiprināties Nostiprināt savas pozīcijas, nocietināties.
- satupināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek apcietināts; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst cietumā.
- kremlis Pilsētas centrālā, nocietinātā daļa (viduslaiku Krievijā).
- uz brīvām kājām saka, ja kāds ir atbrīvots no apcietinājuma vai vēl nav apcietināts un atrodas brīvībā.
- pilskalns Sena nocietināta dzīvesvieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā).
- akropole Sengrieķu pilsētas augstākā, nocietinātā daļa.
- lēģeris Soda izciešanas vieta, apcietināto nometne (parasti skarbos klimatiskos apstākļos).
- važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piem., apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- nokļūt aiz restēm tikt apcietinātam un iesēdinātam cietumā.
- nonākt aiz restēm tikt apcietinātam un iesēdinātam cietumā.
- aizturēt Uz laiku apcietināt (par nozieguma vai smaga pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētu personu).
cietināt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV