Paplašinātā meklēšana
Meklējam bildēt.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (71):
- rīcības spēja ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību; rīcībspēja.
- rīcībspēja Ar likumu atzīta spēja veikt juridiskas darbības un atbildēt par savu rīcību.
- cirst Asi atbildēt.
- atcirst Asi un īsi atbildēt.
- atbāzt Asi, netaktiski atbildēt (uz to, ko uzskata par nepieņemamu, apvainojošu).
- nocirst kā ar cirvi asi, strupi, ļoti noteikti pateikt, atbildēt.
- nepalikt atbildi parādā atbildēt (piem., uz joku, asprātību).
- teikt jāvārdu atbildēt (uz bildinājumu) pozitīvi, apstiprinoši.
- atņemt Atbildēt (uz sveicienu, uz teikto).
- atjautāt Atbildēt ar jautājumu uz jautājumu.
- atjokot Atbildēt ar joku.
- atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties); ar mājienu paust noraidījumu dzirdētajam.
- atsaukties Atbildēt ar saucienu uz saucienu; atbildēt (piem., uz sveicienu, klauvējienu).
- atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt vārgā balsī.
- atraidīt Atbildēt noliedzoši (tam, kas, piem., ko lūdz).
- reaģēt Atbildēt uz kairinājumu, ārēju iedarbību.
- atbļaut Atkliegt; nesavaldīgā balsī atbildēt.
- attraukt Ātri atbildēt, atteikt.
- atsviest Ātri, nevērīgi, arī asi atbildēt (kādam).
- autoatbildētājs Automātiskais atbildētājs.
- likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
- tiesāties Būt sūdzētāja, prasītāja vai apsūdzētā, atbildētāja attiecībās (ar kādu).
- atčukstēt Čukstus atbildēt.
- atdzelt Dzēlīgi atbildēt.
- atrūkt Īgni, negribīgi, arī neskaidri atbildēt.
- atmest Īsi, nevaļīgi, arī nevērīgi atbildēt.
- atkliegt Kliegšus atbildēt; ļoti skaļā, neiecietīgā balsī atbildēt.
- atdudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) atbildēt.
- atdūdot Klusu (parasti mīlīgi) atbildēt.
- nē Lieto, lai apstiprinoši atbildētu uz jautājumu, kas izteikts ar noliegumu.
- vai nu ne lieto, lai atbildētu uz jautājumu apstiprinoši.
- nē Lieto, lai noliegtu iepriekš izteikto pieņēmumu, noliedzoši atbildētu uz jautājumu, priekšlikumu, protestētu pret ko.
- vilkt pie kāķa likt atbildēt (par ko izdarītu), sodīt.
- uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu).
- saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piem., tiesā) par savu nelikumīgo, nepareizo darbību, rīcību.
- atprasīt Likt pastāstīt, atbildēt (iemācīto, apgūto).
- R.S.V.P. Lūgums atbildēt (lieto oficiālos ielūgumos).
- atskaldīt kā ar cirvi ļoti asi atbildēt.
- nogriezt kā ar nazi Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- kā ar nazi nogriezt Ļoti asi, strupi, arī kategoriski pateikt, atbildēt.
- atbērt Ļoti ātri runājot, atbildēt.
- atmurmināt Murminot atbildēt.
- klusēt Nesazināties, neatbildēt (piem., ar vēstuli).
- atņurdēt Neskaidri, paklusu (parasti īgni) atbildēt.
- at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- atgaiņāties Noraidoši atbildēt, pastiprinot noraidījumu ar žestiem.
- atņirgt Ņirdzīgi, ņirdzot atbildēt.
- galvojums Oficiāls solījums atbildēt par kādas personas noteiktu saistību, prasību izpildi (piem., parāda atmaksu).
- uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdot, ļaut (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
- uzticēties Paļauties uz (kāda) spējām, godīgumu, uzdodot, ļaujot (tam) veikt (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu, ko).
- atsacīt Pasacīt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atteikt.
- atteikt Pateikt (ko), atbildēt (uz kāda izteikumu); atsacīt.
- pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju tai pašā lietā.
- puse Prasītājs vai atbildētājs tiesas procesā.
- (no)bērt kā pupas runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
- bērt kā zirņus runāt ātri, bez apstājas, raiti atbildēt ko labi zināmu.
- nav uz mutes kritis saka par cilvēku, kas spēj veikli runāt, kam vienmēr ir ko atbildēt.
- apmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar atbilstošu pretdarbību.
- pārmainīties Savstarpēji atbildēt, reaģēt (uz rīcību, darbību) ar tādu pašu rīcību; apmainīties.
- mīt Savstarpēji atbildēt, reaģēt uz darbību ar atbilstošu pretdarbību.
- atsmiet Smejot atbildēt.
- atspurgt Spurdzot atbildēt.
- retoriska uzruna stilistiska figūra, vēršanās pie objekta (visbiežāk lietas vai parādības), kas nevar atbildēt.
- atskaldīt Strupi, asi, uzsverot vārdus, atbildēt.
- pretsūdzība Sūdzība, ko atbildētājs iesniedz pret apsūdzētāju tai pašā lietā.
- pieskaitāms Tāds (cilvēks), kas saprot, ko dara, spēj savu rīcību vadīt un atbildēt par to.
- rīcības spējīgs tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas spēj atbildēt par savu rīcību; rīcībspējīgs.
- rīcībspējīgs Tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas spēj atbildēt par savu rīcību.
- saņemt Uzklausīt un atbildēt (parasti uz sveicienu).
- preses konference valsts, politisko, kultūras, sabiedrisko darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai informētu par aktuāliem notikumiem un atbildētu uz žurnālistu jautājumiem.
- prasītājs Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi – atbildētāju.
Atrasts piemēros (83):
- stereoaustiņas Ar mobilā telefona stereoaustiņām var zvanīt un atbildēt uz zvaniem, kā arī klausīties mūziku no saderīgas ierīces.
- piespiesties Ar mokām viņš piespiedās atbildēt.
- asprātīgs Asprātīgi atbildēt.
- ass Atbildēt asi.
- atbildēt Atbildēt eksāmenā izvilkto biļeti.
- atbildēt Atbildēt īsi.
- izdzist Atbildēt izdzisušā balsī.
- pretraksts Atbildēt izrādes kritiķim ar pretrakstu.
- ledusauksts Atbildēt ledusaukstā balsī.
- mehānisks Atbildēt mehāniski.
- atbildēt Atbildēt negribīgi, izvairīgi.
- darbs Atbildēt par saviem darbiem.
- saērcināts Atbildēt saērcinātā balsī.
- štrams Atbildēt štramā balsī.
- atbildēt Atbildēt tiesas priekšā.
- uz Atbildēt uz jautājumu.
- prokurors Atbildēt uz prokurora jautājumiem.
- pusducis Atbildēt uz pusduci jautājumu.
- radiokonkurss Atbildēt uz radiokonkursa jautājumiem.
- replika Atbildēt uz repliku.
- uz Atbildēt uz sveicienu.
- tvīts Atbildēt uz tvītu.
- atbildēt Atbildēt uz uzdotiem jautājumiem.
- kungs Atbildēt žurnālista kungam.
- klātesot Atbildēt, tikai advokātam klātesot.
- at- Atbildēt.
- atbildētājs Atbildētājs apstrīd mantojuma tiesības.
- atbildētājs Atbildētājs tiesā nav iesniedzis rakstveida paskaidrojumus par izvirzīto prasību.
- līdzatbildētājs Atbildētājs un līdzatbildētājs.
- atraidošs Atraidoši atbildēt.
- augstprātīgs Augstprātīgi atbildēt, izturēties.
- atbildētājs Automātiskais atbildētājs.
- sabildēt Biju sabildēt plūdus.
- bildēt bildēt svētku viesus.
- bravūrīgs Bravūrīgi atbildēt.
- domīgs Domīgi atbildēt.
- uzbildēt Fotogrāfijas uzbildētas sliktā gaismā.
- uzbildēt Gleznā bija uzbildēta cilvēka sirds.
- godprātīgs Godprātīgi atbildēt.
- grūts Grūti atbildēt.
- īdzīgs Īdzīgi atbildēt.
- autoatbildētājs Ierunāt asprātības autoatbildētājā.
- ironisks Ironiski atbildēt.
- izbildēt Izbildēt visu fotofilmu.
- uzbildēt Izbraukt uzbildēt kādu putnu.
- nobildēt Izdevās nobildēt skaistu ziemas ainavu.
- atbildēt Izsaukt atbildēt.
- atbildēt Jautājumi, uz kuriem grāmatas autors mēģina atbildēt.
- papildjautājums Konkursa dalībnieka uzdevums ir atbildēt pareizi uz desmit jautājumiem, tad nokļūt līdz finālam, kurā jāatbild uz papildjautājumu.
- dzēlība Neatbildēt uz dzēlībām.
- pretmīlestība Neatbildēt uz mīlestību ar pretmīlestību.
- provokācija Neatbildēt uz provokāciju.
- uzreiz Neatbildēt uzreiz.
- ne- Neatbildēt.
- attapt Neattapt pat atbildēt.
- atbildēt Nebija laika atbildēt uz vēstuli.
- nīgrs Nīgri atbildēt.
- nobildēt Nobildēt savu bērnu.
- nobildēt Nobildēt sunīti.
- pakautrs Pakautri atbildēt uz sveicienu.
- pasteigties Pasteigties atbildēt uz jautājumu pirmajam.
- pašreiz Pašreiz vēl domāju, ko atbildēt.
- atķert Pirmajā brīdī neatķert, ko atbildēt.
- prasītājs Prasītājs un atbildētājs.
- pusautomātisks Pusautomātiski atbildēt uz jautājumiem.
- urdēt Sabiedrībā urdēja neatbildēts jautājums.
- sabildēt Sabildēt brīnišķīgus skatus.
- veikot Sabildēt draugu veikojot.
- sakarīgs Slimnieks spēj sakarīgi atbildēt.
- superarbitrs Starpvalstu strīdā vispareizākais risinājums ir, ja viens arbitrs ir no atbildētāja puses, otrs – no prasītāja puses un trešais ir neatkarīgs superarbitrs.
- atbildēt Stundā labi atbildēt.
- sūtra Sūtras palīdzot atbildēt uz jautājumiem, kas ir pašdisciplīna, sevis izzināšana, svētlaime.
- šā Šā tā atbildēt uz jautājumu.
- pretjautājums Uz grūti atbildamu jautājumu atbildēt ar pretjautājumu.
- jautājums Uz jautājumu neatbildēt.
- uzbildēt Uz kalendāra vāka uzbildēti četru gadalaiku darbi.
- uzbildēt Uzbildēt labu kadru ar vienkāršu aparātu.
- atbildēt Vienmēr pašam atbildēt par saviem darbiem.
- vilcināties Vilcināties atbildēt uz jautājumu.
- nenormāls Viņš ir nenormāls un nevar par savu rīcību atbildēt.
- virkne Virkne neatbildētu jautājumu.
- viszinīgs Viszinīgi atbildēt.
- vīzīgs Vīzīgi atbildēt.
bildēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MEV