Paplašinātā meklēšana
Meklējam amatpersona.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts etimoloģijās (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (80):
- mantzinis amatpersona (armijas vienībā), kas pārzina (tās) īpašumu.
- komisārs amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām (bijušās PSRS iestādēs).
- komisārs amatpersona Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas u. tml. institūcijās, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā.
- instruktors amatpersona PSRS komjaunatnes un komunistiskās partijas komitejās.
- tribūns amatpersona Senajā Romā.
- asesors amatpersona tiesās vai citās valsts iestādēs.
- kanclers amatpersona universitātē, kas atbild par saimnieciskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
- padomnieks amatpersona, kam ir konsultanta funkcijas valsts iestādē.
- cenzors amatpersona, kas cenzē.
- priekšnieks amatpersona, kas ieņem vadošu amatu; amatpersona, kas vada, pārzina (ko).
- revidents amatpersona, kas ir pilnvarota veikt revīziju (1).
- aizstāvis amatpersona, kas kriminālprocesā aizstāv apsūdzēto.
- notārs amatpersona, kas sastāda juridiskus aktus (piem., līgumus, testamentus, pilnvaras), apstiprina parakstu īstumu, apliecina tulkojumu, dokumentu kopiju, norakstu un izrakstu pareizumu u. tml.
- inspektors amatpersona, kas uzrauga un kontrolē likumu, noteikumu, priekšrakstu u. tml. ievērošanu un izpildi.
- preses sekretārs amatpersona, kas uztur kontaktus ar plašsaziņas līdzekļiem un palīdz savam darba devējam uzturēt pozitīvu tēlu sabiedrībā.
- priekšsēdētājs amatpersona, kas vada (piem., valsts iestādi, organizāciju, uzņēmumu).
- pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru vai bruņoto spēku veidu.
- pārvaldnieks amatpersona, kas vada, organizē (kā) darbību, apsaimnieko (ko).
- administrators amatpersona, kuras pienākumos ietilpst (kā, piem., iestādes) darbības nodrošināšana.
- tiesu izpildītājs amatpersona, kuras pienākums ir panākt tiesas sprieduma izpildi, ja nepieciešams, arī piespiedu kārtā.
- tiesas sekretārs amatpersona, kuras pienākums ir rakstīt tiesas sēžu protokolus.
- virsnieks amatpersona, parasti bruņotajos spēkos, policijā, kurai ir attiecīgā militārā vai speciālā dienesta pakāpe un kura veic komandiera un priekšnieka pienākumus.
- ministrs amatpersona, valdības loceklis, kas vada kādu no šīs valdības ministrijām.
- runasvīrs amatpersona; ievēlēts pārstāvis (piem., kādā sabiedriskā organizācijā).
- vīza amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- protokols amatpersonas sastādīts dokuments, akts, kurā apliecināts kāds fakts.
- šerifs Anglijā, Īrijā – grāfistes galvenā amatpersona, kas veic administratīvas vai juridiskas funkcijas.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta kārtība, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- diplomātiskais kurjers ārlietu resora amatpersona, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- kanclers Augsta amatpersona viduslaiku feodālajās valstīs, kas, piem., sagatavoja un apzīmogoja valsts aktus, pārzināja arhīvu.
- maģistrāts Augsta amatpersona, augsts amats (piem., konsuls senajā Romā).
- prelāts Augsta garīga amatpersona katoļu un anglikāņu baznīcā.
- prefekts Augsta pārvaldes amatpersona (senajā Romā).
- maršals Augsta ranga amatpersona.
- gubernators Augstākā amatpersona kolonijā.
- patriarhs Augstākā garīgā amatpersona pareizticīgo baznīcā.
- katolikoss Augstākā garīgā amatpersona, baznīcas galva (armēņu apustuliskajā, Gruzijas pareizticīgo baznīcā).
- ģenerālprokurors Augstākā prokuratūras amatpersona; galvenais prokurors.
- virspavēlnieks Augstākais pavēlnieks, augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas.
- rezidence Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
- edikts Augstas amatpersonas paziņojums, rīkojums.
- bajārs Feodālis, arī augsta amatpersona (Senajā Krievzemē no 10. līdz 17. gs.).
- majordoms Galma saimniecības vadītājs, vēlāk galma augstākā amatpersona (piem., Franku valstī 5. gs. beigās – 8. gs.).
- gubernators Iecelta vai vēlēta augstākā amatpersona ASV, Krievijas un vairāku citu valstu administratīvā iedalījuma teritorijās.
- kompetence Iestādes vai amatpersonas pilnvaru apjoms.
- dūzis Ietekmīga, augsta amatpersona.
- leģislatūra Ievēlētās pārstāvnieciskas institūcijas (piem., parlamenta) vai vēlētas amatpersonas (piem., prezidenta) pilnvaru laiks, ar likumu noteiktais darbības periods.
- prerogatīva Izņēmuma tiesības, priekšrocība (kādai valsts institūcijai, arī amatpersonai).
- mundiera gods kāda cilvēka, amatpersonas, iestādes u.tm;. labā slava.
- sēdeklis Kādas organizācijas, amatpersonas u. tml. atrašanās un darbošanās vieta.
- kardināls Katoļu baznīcā – augstākā garīgā amatpersona pēc Romas pāvesta; šādas amatpersonas tituls.
- čiekurs Liels priekšnieks, svarīga amatpersona.
- intendants Militāra amatpersona, kas pārzina karaspēka daļu un militāro iestāžu saimnieciskos jautājumus; intendantūras priekšnieks.
- vietnieks Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic (parasti noteiktus, specializētus) šīs amatpersonas pienākumus.
- kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- kukuļdošana Nelikumīga rīcība – kāda materiāla labuma nodošana amatpersonai par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu kukuļdevēja interesēs.
- virzīt Nodot (piem., dokumentus, projektu, zinātnisko darbu) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
- reskripts Oficiāla (valdnieka, augstas amatpersonas) vēstule, kurā izteikts kāds rīkojums, paziņojums par apbalvojuma piešķiršanu, pateicība u. tml.
- audience Oficiāla pieņemšana, vizīte (pie augstas amatpersonas).
- iesniegums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, pieteiktu u. tml.
- pavēle Oficiāls vadošas amatpersonas, iestādes vadītāja u. tml. rīkojums (piem., par kādas darbības veikšanu); attiecīgais dokuments.
- mafija Organizēta noziedznieku grupa, kas parasti darbojas azartspēļu, narkotiku tirdzniecības, prostitūcijas u. c. jomās (nereti iesaistot arī valsts amatpersonas).
- virspriesteris Pareizticīgo baznīcas augstākā garīgā amatpersona, kas ir atbildīga par savu baznīcu un draudzi.
- apakšnieks Persona, kas darbā, dienestā ir pakļauta amatpersonai ar plašākām pilnvarām, lielāku varu; padotais.
- tautas tribūns plebeju augstākā vēlētā amatpersona, kas aizsargāja plebeju tiesības pret patriciešu mēģinājumiem tās aizskart.
- pretors Senajā Romā – amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību; arī provinces pārvaldnieks.
- administratīvais sods sods, ko uzliek nevis tiesa, bet amatpersona vai iestāde.
- pakļautība Stāvoklis, kad augstākai iestādei vai amatpersonai ir padotas zemākas iestādes vai amatpersonas.
- oficiāls Tāds, kas ir valdības, administrācijas vai amatpersonas noteikts, izstrādāts, apstiprināts, izdots.
- oficiāls Tāds, kas pauž, atspoguļo valsts varas administrācijas vai amatpersonas atzītu viedokli; tāds, kas ir atzīts, pieņemts par pareizu.
- tiesnesis Tiesas amatpersona, kas spriež tiesu.
- rezolūcija Uzraksts uz dokumenta, kurā izteikts (amatpersonas) lēmums par dokumentā skartajiem jautājumiem vai dots norādījums to izpildei.
- konsuls Valsts amatpersona, kam uzdots citas valsts pilsētā vai apgabalā aizstāvēt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību.
- tiesībsargs Valsts amatpersona, kas izskata cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanas jautājumus.
- prokurors Valsts amatpersona, kas uzrauga likumu pareizu piemērošanu un uztur apsūdzību tiesā.
- izmeklētājs Valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
- diplomāts Valsts ārlietu amatpersona, kas oficiāli pilnvarota attiecību uzturēšanai ar ārvalstīm.
- varasvīrs Varas iestāžu pārstāvis, amatpersona.
- sūdzēties Vērsties (pie valsts orgāna, juridiska orgāna, amatpersonas) ar sūdzību.
- vojevoda Vojevodistes augstākā amatpersona (Polijā līdz 1950. gadam); vaivads (2).
Atrasts piemēros (20):
- pildīt amatpersona pilda likumā paredzētos uzdevumus.
- pīties amatpersona pinas juceklīgos apgalvojumos.
- rezumēt amatpersona rezumēja, ka tikšanās bijusi produktīva.
- uzgulties amatpersonai uzgūlusies aizdomu nasta.
- noraizēties amatpersonas noraizējušās par eiro nākotni.
- amatpersona amatpersonas tiesības un pienākumi.
- tiešs amatpersonas tiešie pienākumi.
- augsts Augsta amatpersona, dienesta pakāpe.
- amatpersona Augsta policijas amatpersona.
- vizitēt Augstākās ārvalstu amatpersonas vizitēja atjaunotajā Latvijas valstī.
- neitrāls Neitrāla amatpersona.
- nelikumība Nepieļaut nelikumības amatpersonas darbībā.
- oficiāls Oficiāla amatpersona.
- ombuds Ombuds ir valsts amatpersona, kurš izskata cilvēktiesību un labas pārvaldības principa ievērošanas jautājumus.
- piekukuļot Piekukuļotas amatpersonas.
- tiesāt Tiesāt noziedzīgā režīma amatpersonas.
- vadošs Vadošā amatpersona.
- amatpersona Valsts amatpersona.
- robežsardze Valsts robežsardzes amatpersona.
- vakartērps Zālē redzami diplomāti, amatpersonas un dāmas dārgos vakartērpos.
amatpersona citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV