zibsnīt
zibsnīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju intransitīvs, darbības vārds
zibsnījums vīriešu dzimte, lietvārds
zibsnīties atgriezenisks, darbības vārds
1.Zibeņot (par zibeni).
PiemēriZibsnī balti zibeņi.
2.Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu).
PiemēriDebesīs zibsnī zvaigznes.
2.1.Izcelties apkārtnē ar savu spožo, nevienmērīgo spīdumu.
PiemēriAceņu stikli zibsnī.
2.2.pārnestā nozīmē Spilgti izpausties (acīs, skatienā) – par jūtām, emocijām.
PiemēriAcīs zibsnī satraukums.