zibināt
zibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kas izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaismu (par priekšmetu ar gaismas avotu).
PiemēriFotogrāfi zibina zibspuldzes.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu spožumu, arī krāsas spilgtumu.
PiemēriSaulē sarmu zibināja visi krūmi un koki.
Stabili vārdu savienojumiZibināt zobus.
1.2.pārnestā nozīmē Skatīties, vērst (acis, skatienu), paužot jūtas, emocijas.
PiemēriDejotāja kaislīgi zibina ar acīm.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Zibeņot (par zibeni).
PiemēriPamalē zibina zibens.
3.Ļoti strauji, ātri kustināt.
PiemēriZibināt kājas pa gaisu.