uztrāpīt
uztrāpīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
1.Būt negaidītai iespējai ko izmantot, iegādāties u. tml.
PiemēriUztrāpīt uz lidojumu atlaidēm.
- Uztrāpīt uz lidojumu atlaidēm.
- Ārzemēs uztrāpījām uz operas sezonas sākumu.
2.transitīvs Trāpīt (ko) tieši virsū (uz kā, kam).
PiemēriPareizi uztrāpīt burkas vāciņu.
- Pareizi uztrāpīt burkas vāciņu.
- Nevarēt uztrāpīt pakaramā cilpiņu.