Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
spraudīte
spraudīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dem. → spraude.
PiemēriSaspraust bērnam matus ar spraudītēm.
  • Saspraust bērnam matus ar spraudītēm.
2.Sīka, īsa nagliņa ar palielinātu plakanu galvu kā (piem., papīra) piespraušanai pie cieta pamata.
PiemēriPiespraust ar četrām spraudītēm paziņojumu pie dēļa.
  • Piespraust ar četrām spraudītēm paziņojumu pie dēļa.