noķīlēt
noķīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Nostiprināt ar ķīli, lai nekustas.
PiemēriĻoti svarīgi ir laminātu gar malām noķīlēt.
1.1.sarunvaloda Kļūt tādam, kas neļauj (kam) kustēties, darboties.
PiemēriDurvis deformējas, noķīlējot slēdzenes mehānisma bultas.