Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
novilcināt
novilcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
novilcinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vilcinot panākt, ka (kas) notiek, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
PiemēriNovilcināt kredīta atmaksu.
1.1.Vilcinoties panākt, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
PiemēriNovilcināt laiku.