Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
novilcināt
novilcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
novilcinājums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vilcinot panākt, ka (kas) notiek, tiek veikts vēlāk par paredzēto laiku.
PiemēriNovilcināt kredīta atmaksu.
1.1.Vilcinoties panākt, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
PiemēriNovilcināt laiku.