norēkt
norēkt -rēcu [-rȩ̀cu], -rēc, -rēc [-rȩ̀c], pag. -rēcu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Īsu brīdi rēkt un pārstāt rēkt (par dzīvniekiem).
PiemēriEs atjāju baltu zirgu Sarkaniem iemaviem, Lai nozviedza, lai norēca Pats labais kumeliņš.
- Es atjāju baltu zirgu Sarkaniem iemaviem, Lai nozviedza, lai norēca Pats labais kumeliņš.
2.transitīvs Skaļā balsī nokliegt (ko).
PiemēriNorēkt sveicienu.
- Norēkt sveicienu.
- Dziesmu nevis nodziedāja, bet norēca.
3.sarunvaloda, transitīvs Izsmiet (kādu).
PiemēriNevajag norēkt cilvēku, visiem tā var gadīties.
- Nevajag norēkt cilvēku, visiem tā var gadīties.
3.1.Ļoti smieties (kādu laiku).
PiemēriNorēkt trīs stundas ar draudzeni.
- Norēkt trīs stundas ar draudzeni.