nolāčot sarunvaloda
nolāčot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā noiet, nonākt.
PiemēriLēnām nolāčot lejā.
2.transitīvs Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
PiemēriNolāčot grīdu.