nokārtot
nokārtot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Kārtojot (piem., kādu jautājumu, attiecības) panākt vēlamo rezultātu.
PiemēriNokārtot problēmas.
1.1.Izveidot, nodibināt noteiktu kārtību (piem., kādā norisē).
PiemēriNokārtot savu dzīvi.
2.Izdarīt nepieciešamās darbības, lai (kas) būtu, realizētos.
PiemēriNokārtot apdrošināšanu, viesnīcas rezervēšanu.
Stabili vārdu savienojumiNokārtot dabiskās vajadzības.
2.1.Panākt, ka (kas, piem., dokuments) tiek izveidots, izpildīts atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
PiemēriNokārtot dokumentus.
Stabili vārdu savienojumiNokārtot formalitātes.
4.Kārtot (eksāmenu, ieskaiti u. tml.) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
PiemēriNokārtot valsts eksāmenus.
Stabili vārdu savienojumiNokārtot sesiju.
4.1.Kārtot eksāmenu, ieskaiti u. tml. (kādā mācību priekšmetā) un saņemt pozitīvu vērtējumu.
PiemēriNokārtot fiziku, matemātiku.