Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
miroņgalva
miroņgalva [miruôņgalva] sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēka galvas skelets; galvaskauss.
2.Zīme, kas norāda uz ko bīstamu – cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls.
PiemēriPirātu karogs ar miroņgalvu.