izmocīties
izmocīties [izmuõcîtiês] -mokos, -mokies, -mokās, pag. -mocījos atgriezenisks, darbības vārds
1.Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
PiemēriIzmocīties slimojot.
1.1.Ilgāku laiku paciest lielas grūtības.
PiemēriIzmocīties tālajā ceļā.
2.Ar lielām grūtībām, nopūloties izvirzīties, izkļūt (cauri kam, caur ko).
PiemēriIzmocīties cauri pārpildītam tramvaja vagonam.