izlobīt
izlobīt [izluôbît] -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
izlobīties atgriezenisks, darbības vārds
1.Lobot izņemt (augli, kodolu no apvalka).
PiemēriIzlobīt riekstus, pupas.
1.1.Izsecināt (domu, atziņu); uztvert (piem., runas, teksta būtību, jēgu).
PiemēriIzlobīt no dzirdētā svarīgākās atziņas.