Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
iemīdīt
iemīdīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Mīdot iespiest (kur iekšā).
PiemēriIzkritušais cimds iemīdīts sniegā.
2.Staigājot izveidot (piem., taku).
PiemēriZvēru iemīdītas takas uz upi.