Paplašinātā meklēšana

Meklējam skābe.

Atrasts vārdos (53):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

organiskā skābe

Atrasts skaidrojumos (141):

glutamīnskābe Aizstājama aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā.
zelteris Ar ogļskābes gāzi piesātināts atspirdzinošs dzēriens, kam pievienoti minerālsāļi.
neitralizēt Ar sārmiem iznīcināt skābes īpašības vai ar skābēm – sārmu īpašības, radot sāļus.
benzoskābe Aromātiska skābe – izejviela medikamentu, krāsvielu un smaržvielu ražošanā.
skābekļa kokteilis ārstniecisks dzēriens, kas piesātināts ar skābekli.
folskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folijskābe.
folijskābe B grupas ūdenī šķīstošs vitamīns, kura trūkums organismā izraisa mazasinību; folskābe.
sorbīnskābe Bezkrāsaina kristāliska viela – nepiesātināta karbonskābe, ko satur pīlādžu augļi un ko izmanto par konservēšanas līdzekli.
skābeņskābe Bezkrāsaina, toksiska skābe, kuras sāļus satur, piem., skābenes, rabarberi.
oleīnskābe Bezkrāsains, eļļains šķidrums – nepiesātināta taukskābe, kas ietilpst augu eļļu un dzīvnieku tauku sastāvā.
boraks Borskābes nātrija sāls, ko lieto, piem., silikātu rūpniecībā, lodēšanā.
salpetris Dabisks minerāls – slāpekļskābes sāls.
sorbīts Daudzvērtīgs spirts – bezkrāsaini, adatveida, saldi kristāli, ko izmanto, piem., par cukura aizstājēju, askorbīnskābes sintēzē.
zirgskābene Dažādu sugu liela auguma skābene.
grēmas Dedzinoša sajūta (pakrūtē), ko izraisa gremošanas traucējumi (kuņģa skābes atpakaļplūsma).
DNS Dezoksiribonukleīnskābe.
respirācija Elpošana; skābekļa nokļūšana audos, šūnās u. tml.
oleums Eļļains, gaisā kūpošs šķidrums – koncentrēta sērskābe.
acetāts Etiķskābes sāls vai esteris.
nukleāzes Fermenti, kas sašķeļ nukleīnskābes.
fosfāts Fosforskābes sāls.
mākslīgā elpināšana gaisa vai skābekļa mākslīga ievadīšana plaušās, ko izmanto dabiskās elpošanas atjaunošanai, kā arī smagas slimības, nelaimes gadījuma vai inhalācijas narkozes laikā.
noslāpt Gaisa, skābekļa trūkuma dēļ slāpstot aiziet bojā; nosmakt.
nitroglicerīns Glicerīna un slāpekļskābes esteris, sprāgstviela.
hlorāts Hlorskābes sāls.
hlorskābe Hloru saturoša skābe.
konverters Iekārta tērauda ražošanai no izkausēta čuguna, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
oksimetrs Ierīce, kas neinvazīvā veidā mēra kapilāro asiņu skābekļa piesātinājuma līmeni.
tetroksīds Kāda elementa atoma savienojums ar četriem skābekļa atomiem.
slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi, trūkst gaisa (piem., skābekļa nepietiekamības dēļ, elpvada sašaurinājuma dēļ); smakt (1).
smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piem., gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
saskābt Kļūt tādam, kurā (parasti ievērojami) palielinās skābes vai skābju saturs.
karaļūdens Koncentrēts skābju maisījums (trīs daļas sālsskābes un viena daļa slāpekļskābes), kas šķīdina zeltu, platīnu.
salicilskābe Kristāliska, bezkrāsaina organiska skābe, kurai piemīt antiseptiskas īpašības.
oksīds Ķīmiskā elementa un skābekļa savienojums.
ūdeņradis Ķīmiskais elements – gāze bez krāsas, smaržas, garšas, kas savienojumā ar skābekli veido ūdeni [H].
peroksīds Ķīmiskais savienojums, kurā ir divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupa; pārskābe.
esteri Ķīmiskas vielas, kas rodas, savstarpēji iedarbojoties spirtam un skābei.
anhidrīdi Ķīmisko elementu savienojumi ar skābekli (oksīdi), kuri, pievienodami ūdeni, veido skābes.
jodīds Ķīmisks savienojums ar jodu (parasti jodūdeņražskābes sāls).
monoksīds Ķīmisks savienojums ar vienu skābekļa atomu.
ozons Ķīmisks savienojums, kura molekula sastāv no trim skābekļa atomiem; gāze ar raksturīgu smaržu.
dezoksiribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kas satur ģenētisko informāciju un veido gēna ķīmisko pamatu; DNS.
ribonukleīnskābe Lielmolekulārs organisks savienojums (nukleīnskābe), kurai ir galvenā nozīme olbaltumvielu sintēzē un ģenētiskās informācijas realizēšanā; RNS.
kumkvats Mazam apelsīnam līdzīgs ovāls citrusauglis ar saldu mizu un skābenu mīkstumu [Citrus japonica].
ieskābens Mazliet skābens.
sulfīds Metālu un sēra savienojums, sērūdeņražskābes sāls.
superfosfāts Minerālmēsli, kas satur ūdenī šķīstošus fosforskābes savienojumus.
karbonāts Minerāls un noguluma iezis, kas veidojas no ogļskābes sālīm (piem., kalcīts, dolomīts).
leicīns Neaizstājama aminoskābe, kas ietilpst augu un dzīvnieku olbaltumvielā.
sērskābe Neorganiska skābe – bezkrāsaina, eļļai līdzīga šķidra, kodīga viela bez smakas.
akrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, ko iegūst no acetilēna, oglekļa oksīda un ūdens.
akrils No akrilskābes iegūta sintētiska viela.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
ģenētiskais kods nukleīnskābes molekulās šifrēta iedzimtības informācijas sistēma.
nukleotīds Nukleīnskābes sastāvdaļa – nukleīnskābes monomērs.
ogļskābā gāze ogļskābes gāze.
bikarbonāts Ogļskābes sāls.
karbonāts Ogļskābes sāls.
jāņogas Ogulāji ar skābenām, sarkanām, retāk dzeltenām, ogām ķekaros.
plāva Oksīda kārta, kas rodas metāla un skābekļa mijiedarbībā uz sakarsēta metāla virsmas.
dioksīds Oksīds, kura molekulā ir divi skābekļa atomi.
pentoksīds Oksīds, kura molekulā ir pieci skābekļa atomi.
translācija Olbaltumvielas molekulas sintēze pēc informācijas, ko saņem no ribonukleīnskābes molekulām un kas nosaka aminoskābju secību molekulā.
stearīnskābe Organiska skābe – balta, kristāliska vai vaskveidīga, ūdenī nešķīstoša viela.
etiķskābe Organiska skābe – bezkrāsains šķidrums ar asu, skābu smaku.
sviestskābe Organiska skābe – biezs, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
aminoskābe Organiska skābe – olbaltumvielu uzbūves pamatelements.
vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā.
pienskābe Organiska skābe, kas rodas ogļhidrātu rūgšanā dažu baktēriju klātbūtnē.
pienskābe Organiska skābe, kas veidojas muskuļu šūnās.
taukskābes Organiskas skābes – viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos.
ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas nodrošina organismu ar enerģiju.
ēteris Organiski savienojumi, kuros ar skābekļa atomu saistās divi ogļūdeņražu radikāļi.
alkohols Organisks savienojums, kura sastāvā ir ogleklis, ūdeņradis un skābeklis; spirts.
anaerobs Organisms, kura dzīvības norisēm nav nepieciešams (vai pat ir kaitīgs) skābeklis.
slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, panākt, būt par cēloni, ka rodas skābekļa trūkums, elpošanas traucējumi.
asfiksija Patoloģisks stāvoklis, kad elpošanas traucējumu dēļ organismā rodas skābekļa trūkums un uzkrājas ogļskābā gāze.
permanganāts Permangānskābes sāls.
dzintarskābe Piesātināta organiska skābe, ko nelielā daudzumā satur, piem., dzintars, negatavi augļi.
omega 3 taukskābes polinepiesātinātās taukskābes, ko satur zivju eļļa un kas ir vitāli nepieciešamas organisma funkcionēšanai.
fotosintēze Process, kurā zaļie augi un daži citi organismi gaismas iedarbībā sintezē organiskās vielas (piem., hlorofilu un skābekli).
elpošana Procesu kopums, kas nodrošina organismu ar skābekli un ogļskābās gāzes izvadīšanu no tā.
tīrkultūra Raudzēts piena produkts, ko ieraudzē izmantojot pienskābes baktēriju ieraugu.
RNS Ribonukleīnskābe.
trūkst gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa.
nav gaisa Saka, ja gaisā ir maz skābekļa.
salicilāti Salicilskābes sāļi.
hlorīds Sālsskābes sāls.
hipoksija Samazināts skābekļa daudzums organisma audos; skābekļa bads.
eritrocīti Sarkanie asinsķermenīši – asins šūnas, kas pārnes skābekli un aizvada oglekļa dioksīdu.
hidroksīds Savienojums, kas satur metāla jonu ar skābekļa un ūdeņraža atomu grupu vai grupām.
trioksīds Savienojums, kura molekulā kāda elementa atoms saistīts ar trim skābekļa atomiem.
oksidācija Savienošana vai savienošanās ar skābekli.
oksidēt Savienot (kādu vielu) ar skābekli; atņemt elektronus.
oksidēties Savienoties ar skābekli; (ķīmiskā reakcijā) zaudēt elektronus.
vitriols Sens vairāku sērskābes sāļu (sulfātu) nosaukums.
sēra paskābe sērpaskābe.
sulfīts Sērpaskābes sāls.
alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
sulfāts Sērskābes sāls.
barbitūrskābe Sintētiska organiskā skābe, ko izmanto barbiturātu ražošanai.
akrilšķiedra Sintētisks materiāls, ko iegūst no akrilskābes esteriem.
citronskābe Skābe, ko dabiskā veidā satur piem., citroni, dzērvenes; šī skābe balta, kristāliska pulvera veidā, kas iegūts sintētiski vai no melases.
paskābe Skābe, kurā skābes veidotājelementa oksidēšanās pakāpe ir mazāka par maksimālo pakāpi.
oksigenoterapija Skābekļa ievadīšana organismā ārstnieciskā nolūkā; skābekļa terapija.
oksalāts Skābeņskābes sāls.
skudru spirts skudrskābes šķīdums etilspirtā.
nitrīti Slāpekļpaskābes sāļi.
nitrāti Slāpekļskābes sāļi.
podagra Slimība, kas saistīta ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās.
pelagra Slimība, ko izraisa nikotīnskābes un dažu citu B grupas vitamīnu trūkums organismā un kam raksturīgi ādas izsitumi, gremošanas traucējumi un psihiska disfunkcija.
kalnu slimība slimīgs stāvoklis, ko izraisa skābekļa trūkums, elpojot retināto kalnu gaisu.
skābekļa spilvens speciāla materiāla maiss (skābekļa iepildīšanai) ar gumijas cauruli, kas noslēdzama ar krānu.
slāpekļskābe Stipra skābe – bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
pirīts Sulfīdu grupas minerāls, ko izmanto galvenokārt sērskābes ražošanai.
marināde Šķidrums ar skābes, garšvielu un garšaugu piedevu, ko izmanto pārtikas produktu (piem., dārzeņu, sēņu) konservēšanai.
anaerobs Tāds (organisms), kas spēj dzīvot bez skābekļa vai kuram nepieciešama bezskābekļa vide; tāds, ko rada šādi organismi.
skābs Tāds, kam ir skābes īpašības, tāds, kas ir raksturīgs skābei; tāds, kas satur skābi.
aerobs Tāds, kam nepieciešams gaiss, skābeklis; pretstats: anaerobs [2].
skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
skābjizturīgs Tāds, uz ko skābes neiedarbojas nevēlami, tāds, ko skābes nebojā.
piesātinātie tauki tauki, kas satur piesātinātās taukskābes.
acidoze Ūdeņraža jonu (skābes) koncentrācijas palielināšanās asinīs un ķermeņa audos.
ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu, kuru lieto, piem., dezinfekcijai, balināšanai.
ūdens Ūdeņraža un skābekļa savienojums – šķidra viela (minerāls), kam nav garšas, smaržas, krāsas (biezākam slānim zila krāsa) un kas plaši izplatīts dabā šķidrā, gāzes un cietā veidā.
urāti Urīnskābes sāļi.
skābekļa maska uz sejas uzliekama ierīce, pa kuru pievada skābekli.
elpot Uzņemt skābekli un izdalīt ogļskābo gāzi.
sērūdeņražskābe Vāja skābe – sērūdeņraža šķīdums ūdenī.
slāpekļpaskābe Vāja skābe, kas parasti pastāv ūdensšķīduma veidā.
silīcijskābe Vāja, ūdenī nešķīstoša organiska skābe, kas karsējot viegli sadalās silīcija dioksīdā un ūdenī.
skudrskābe Vienkāršākā karbonskābe – bezkrāsas šķidrums ar asu, kodīgu smaku.
zaķkāposts Zaķskābene.
zaķa skābenes zaķskābenes.
zaķu skābenes zaķskābenes.
zaķa kāposti zaķskābenes.
zaķu kāposti zaķskābenes.
barbiturāti Zāļu vielu grupa – barbitūrskābes atvasinājumi, ko lieto par nomierinātājiem, miega vai narkozes līdzekļiem.
cianoze Zilgana ādas un gļotādas nokrāsa, kas rodas, ja ir skābekļa trūkums asinīs.
cianīds Zilskābes sāls.

skābe citās vārdnīcās:

Tēzaurs

skābe

LLVV

skābe

MEV

skâbe