Paplašinātā meklēšana
Meklējam sfēra.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (70):
- kalpot Aktīvi darboties (kā labā); veltīt dzīvi; darba mūžu (izvēlētai darbības sfērai, izraudzītam mērķim).
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi aptuveni līdz 100 kilometru augstumam.
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai.
- loks Apjoms, sfēra (piem., parādības izplatībai).
- gaisotne Apstākļu kopums, vide; cilvēku noskaņojums, atmosfēra.
- meteoroloģiskā stacija ar meteoroloģiskajiem mērinstrumentiem aprīkota vieta, kur regulāri tiek veikti atmosfēras stāvokļa novērojumi.
- vainags Ārējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis.
- jonosfēra Atmosfēras augšējie jonizētie slāņi (aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā).
- ziemeļblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; polārblāzma; kāvi.
- polārblāzma Atmosfēras augšējo slāņu pastiprināta spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru veidā; ziemeļblāzma; kāvi.
- stratopauze Atmosfēras pārejas slānis starp stratosfēru un mezosfēru.
- fronte Atmosfēras robežjosla, kas šķir divas dažādas gaisa masas.
- gaisa spiediens atmosfēras spiediens.
- virpuļstabs Atmosfēras stabveida virpulis.
- laiks Atmosfēras stāvoklis noteiktā vietā un laikā ar noteiktu temperatūru, vēja virzienu, mākoņainību u. tml.
- laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (kādā vietā, laikposmā).
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kad ir skaidras debesis un jauks laiks.
- higiēniskā lūpu krāsa bezkrāsains kosmētikas līdzeklis lūpu mīkstināšanai, aizsargāšanai no atmosfēras iedarbības.
- pasaule Cilvēka individuālās dzīves sfēra, viņa psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- specialitāte Darba, darbības nozare, kurā ir nepieciešamas īpašas zināšanas, iemaņas, īpaša prasme; arī profesija; noteikta darbības sfēra.
- darīšana Darbības, interešu sfēra.
- būšana Darbs, darbības sfēra.
- debess velve debess sfēra, kāda tā šķiet novērotājam no Zemes.
- zodiaks Debess sfēras josla (16 grādu plata), kurā atrodas 12 zvaigznāji.
- ekliptika Debess sfēras lielais riņķis, pa kuru Saules centrs gada laikā veic pilnu redzamo apriņķojumu.
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas.
- sausmigla Dūmaka, zemo atmosfēras slāņu gaisa duļķošanās, ko rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi.
- refrakcija Gaismas staru noliekšanās, tiem ejot cauri Zemes atmosfērai.
- vakuums Gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; telpa, kurā nav vielas.
- plenērs Gleznošana brīvā dabā, atspoguļojot gaismas un atmosfēras iedarbības izraisītās krāsu nianses.
- mantija Ģeosfēra, kas atrodas starp Zemes garozu un kodolu.
- hromosfēra Iesarkans Saules (zvaigznes) atmosfēras slānis, kas atrodas starp fotosfēru un vainagu.
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama no zemes.
- izobāra Līnija, kas kartē savieno punktus, kuros noteiktā laika momentā vai laika posmā ir vienāds atmosfēras spiediens.
- lietus mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
- sniega mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
- korona Mirdzizlāde, kas rodas neviendabīgā elektriskā laukā, ja gāzes spiediens ir aptuveni viena atmosfēra.
- rādiuss Nogrieznis no riņķa līnijas punkta vai no sfēras punkta līdz centram.
- ietvars Noteikts aspekts; realizēšanās robežas (darbības sfērai, zināšanu nozarei, mākslas darba veidam u. tml.).
- darbalauks Nozare (cilvēka darbībai), darbības sfēra.
- ozona caurums ozona daudzuma kritiska samazināšanās (kādā Zemeslodes atmosfēras vietā).
- atpūtas industrija pakalpojumu sfēras daļa, atpūtas un izklaidēšanās iestāžu kopums.
- meteoroloģiskais pavadonis pavadonis, kas novēro laikapstākļus no kosmosa un piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
- sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
- tirgus Preču vai pakalpojumu apgrozības sfēra.
- barometrs kāpj saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
- barometrs ceļas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
- barometrs krīt saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
- barometrs krītas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
- migla Sīku ūdens pilienu uzkrāšanās atmosfēras zemākajos slāņos.
- plāns Skatījums no noteikta viedokļa, arī kā izpausmes sfēra, aspekts.
- caurspiedīgs Tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piem., kādam ķermenim, atmosfērai).
- objektīvs Tāds, kas atrodas ārpus subjekta sfēras, nav atkarīgs no tā.
- statūti Tiesību normu kopojums, kas noteic sabiedrisko attiecību sfēras vai atsevišķas organizācijas tiesību reglamentācijas pamatu.
- vilnis Ūdenstilpes, ūdensteces virsmas svārstības, ko rada, piem., vējš, paisuma un bēguma mija, atmosfēras spiediens, kuģa pārvietošanās.
- ekspansija Valsts teritorijas vai ietekmes sfēras paplašināšana.
- virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļviesulis.
- trops Viens no diviem iedomātiem riņķiem (uz Zemes virsmas vai pie debess sfēras), kas ir paralēls ekvatoram un atrodas no tā 23 grādu un 27 minūšu attālumā.
- ģeosfēra Viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (piem., atmosfēra, hidrosfēra).
- virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļvētra.
- jumts Virsbūves daļa, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību.
- troposfēra Zemes atmosfēras apakšējais slānis (aptuveni līdz 15 kilometru augstumam).
- mezosfēra Zemes atmosfēras slānis apmēram no 50 līdz 80 kilometru augstumā.
- stratosfēra Zemes atmosfēras slānis aptuveni no 8 līdz 55 km augstumam.
- termosfēra Zemes atmosfēras slānis, kas atrodas no 80 līdz 1000 kilometru augstumā un kurā strauji pieaug temperatūra.
- biosfēra Zemeslodes apvalka daļa (garozas augšējā daļa, hidrosfēra, atmosfēras apakšējā daļa), ko ietekmē dzīvo organismu darbība.
- kriosfēra Zemeslodes apvalks ar nepastāvīgu konfigurāciju atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras robežzonās, kur ūdens un ieži ir vai var būt sasalušā stāvoklī.
- hidroloģija Zinātne, kurā pētī hidrosfēras ūdeņus, to režīmu, fizikālos un bioloģiskos procesus un ķīmisko sastāvu.
- pundurzvaigzne Zvaigzne, kam salīdzinājumā ar citām tādas pašas temperatūras zvaigznēm ir mazs diametrs, blīva atmosfēra un maza starjauda.
sfēra citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV