Paplašinātā meklēšana
Meklējam savienot.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (139):
- saāķēt Āķējot savienot, sakabināt.
- kombinezons Apģērba gabals, kurā augšdaļa ir savienota ar biksēm.
- siet Apņemot ar auklu, lenti u. tml. un veidojot tinumu, savienot (ko) vienā kopumā; šādā veidā veidot (ko).
- sasaistīt Apsienot, sasienot (ar ko), savienot (ko).
- āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
- saaudzēt Ar īpašām metodēm savienot (kāda materiāla gabalus, piem., palielinot to garumu).
- saistīt Ar īpašām vielām, detaļām, elementiem u. tml. savienot (divus vai vairākus priekšmetus).
- sašūt Ar ķirurģiskiem pavedienveida materiāliem savienot.
- posms Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments.
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota bezmugurkaulnieku ķermeņa daļa; posms (3).
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (parasti metāla) posmu virkne.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piem., savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- savienotājaudi Audi, kuru funkcija ir savienot, saistīt organisma daļas.
- saaugt Augot savienoties.
- sastāvs Braucienam savienots (parasti sliežu transportlīdzekļu vagonu) kopums.
- saistīt Būt tādam, ko savieno audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) – parasti par audiem, to veidojumiem.
- blokmāja Celtne, kas celta no vairākiem savienotiem būvelementiem – blokiem.
- ferma Celtniecībā – nesoša konstrukcija, kas sastāv no savstarpēji savienotiem stieņiem; kopne.
- sacementēt Cementējot savienot, sasaistīt.
- saslēgties Cieši saliedēties (kādai darbībai), savienoties (kopīgai norisei).
- saspiest Cieši savienot, piespiest vienu pie otra, citu pie cita.
- sakust Cieši savienoties, saplūst.
- mugura Daļa (grāmatai, iesējumam), kur ir savienotas lapas, vāki.
- knaibles Darbarīks (piem., kā satveršanai, saturēšanai, sadalīšanai), kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem metāla stieņiem.
- šķēres Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; grieznes.
- grieznes Darbarīks griešanai, kurš sastāv no diviem vidū savienotiem asmeņiem, kas vērsti viens pret otru; šķēres.
- salaide Darbība, process --> salaist (3); noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- saitiņa Darbības vārda (piem., būt, kļūt, tapt, tikt) personas forma, ko izmanto, lai savienotu teikuma priekšmetu ar lietvārdu vai apstākļa vārdu izteicējā.
- savienotājs Darītājs --> savienot.
- tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupas, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un kas nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem.
- stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas taisnā leņķī.
- vienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi = (vienādības zīmi).
- nevienādība Divas izteiksmes, kas ir savienotas ar zīmi > (nevienādības zīmi).
- dvīņu mājas divas savstarpēji savienotas ēkas, ar atsevišķām ieejām.
- summa Divu vai vairāku lielumu saskaitīšanas rezultāts; izteiksme, kuras locekļi ir savienoti ar plusa zīmi.
- gameta Dzimumšūna, kas ir spējīga savienoties ar pretēja dzimuma šūnu, lai notiktu organismu dzimumvairošanās.
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
- katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; pretstats: anods; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
- anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
- elektrotīkls Elektroenerģijas piegādes un sadales sistēma, kas sastāv no savstarpēji savienotām elektropārvades līnijām.
- iemaukti Iejūga piederums dzīvnieka (parasti zirga) vadīšanai, kas sastāv no savienotām, uz galvas uzmaucamām siksnām un mutē ieliekamas dzelzs.
- šķērsiela Iela, kas šķērso galveno, lielāko ielu vai šķērseniski ir savienota ar to.
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa – mutē liekama dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- kristāliskie ieži ieži, ko veido kristālu graudi bez savienotājām vielām.
- pincete Instruments, rīks sīku priekšmetu satveršanai, kas sastāv no diviem kustīgi savienotiem plakaniem elementiem.
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (3).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (4).
- sakabināt Kabinot, ar sakabi savienot.
- ceļgals Kājas augšstilba un apakšstilba savienotājlocītavas priekšējā daļa; celis.
- sakalt Kaļot savienot.
- balustrāde Kāpņu, balkonu u. tml. margu veids – ar plāksni vai šķērskoku savienotu koka, akmens vai metāla stabiņu rinda.
- sakausēt Kausējot savienot (priekšmetus, to daļas).
- sakniedēt Kniedējot savienot, sastiprināt; kniedējot salabot.
- steķis Konstrukcija (kā, piem., zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai – parasti divi, krusteniski sastiprināti balsti, kas savienoti ar horizontālu šķērskoku.
- kamīns Krāsns ar lielu, vaļēju kurtuvi, kas tieši savienota ar skursteni.
- trimarāns Kuģis, jahta, kas sastāv no trim savienotiem korpusiem.
- sakust Kūstot savienoties, sajaukties.
- saistīties Ķīmiski, fizikāli savienoties.
- salaistīt Lejot savienot, samaisīt (divas vai vairākas vielas).
- salīmēt Līmējot savienot.
- salipināt Lipinot savienot.
- salipt Līpot sasaistīties, savienoties.
- salīt Līstot, arī plūstot savienoties.
- salodēt Lodējot savienot; lodējot salabot.
- samaisīt Maisot pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisot savienot (piem., vielas).
- montāža Mākslas darbs, uzvedums, kas sastāv no mākslinieciski savienotiem literāru un muzikālu darbu fragmentiem.
- izteiksme Matemātikas simboli, kas savienoti ar matemātisko darbību zīmēm.
- formula Matemātisku simbolu kopa; divas matemātiskas izteiksmes, kas savienotas ar vienādības zīmi.
- samaukt Maucot (piem., vienu uz otra) savienot.
- skapis Mēbele, kuras virsmu veido savienotas plāksnes, kurai ir durvis un plaukti un kura paredzēta dažādu priekšmetu (piem., drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
- agregāts Mehāniski savienots mašīnu, aparātu vai iekārtu kopums noteikta darba veikšanai.
- kloķis Mehānisma elements – kustīgi savienota detaļa (kā) griešanai vai griezes kustības uztveršanai.
- sametināt Metinot (tehnoloģiskā procesā sakausējot) savienot; šādā veidā salabot, arī izveidot (detaļu).
- sakausēties Nesaraujami, cieši savienoties (piem., par īpašībām, parādībām).
- kliņģeris No mīklas gatavots konditorejas izstrādājums, parasti divu savienotu apļu formā.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek sasaistīts, savienots, sastiprināts.
- baterija Noteiktā kārtībā savienotu elementu kopums elektriskās enerģijas radīšanai; galvaniskais elements, kam vienā galā ir plus pols, bet otrā – mīnus pols.
- salaist Noteiktā veidā savienot (detaļas, elementus u. tml.).
- skujiņa Ornamenta raksta elements – divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
- pīt Pamīšus krustojot (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- sakausēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir cieši sasaistīts, savienots.
- pasvītra Pasvītrojums vienas rakstzīmes garumā, ko lieto, lai savienotu vārdus, kad atstarpe starp tiem nav vēlama, piem., e-pasta adresē, mapju nosaukumos, datora atmiņā; apakšsvītra, zemsvītra (\_).
- metinājums Paveikta darbība, rezultāts --> metināt; vieta, kur metinot ir savienotas divas detaļas, piepildītas atstarpes, plaisas, atvērumi.
- savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (1).
- savienojums Paveikta darbība, rezultāts --> savienot (2).
- saķepēt Pavirši, ātri savienot, sasaistīt (ko).
- sapīt Pinot savienot, sasaistīt; pinot izveidot.
- atlants Pirmais kakla skriemelis, kas savienots ar pakauša kaulu.
- kāpurķēde Plata, kustīgi savienotu plātņu vienlaidus ķēde (piem., traktoru, tanku ritošajās daļās).
- plītskrāsns Plīts, kas ir savienota ar krāsni.
- sapludināt Pludinot savienot, panākt, ka saplūst (kopā).
- saplūst Plūstot savienoties, savirzīties kopā.
- rokudzelži Priekšmets roku saslēgšanai – ap rokām apliekami un noslēdzami (dzelzs) apļi, kas savā starpā savienoti ar ķēdi; roku dzelži.
- slietenis Primitīvas konstrukcijas celtne, kuras konusveida karkass ir tievajos galos savienoti stabi, arī kārtis.
- plakne Punktu kopa, kurai ir tikai divas dimensijas (garums un platums) un kurā jebkurus divus tās punktus var savienot ar taisni tā, ka tā atrodas šajā punktu kopā.
- cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras galā savienotas kopā.
- savienoties Refl. --> savienot (1); tikt savienotam.
- savienoties Refl. --> savienot (2); tikt savienotam.
- savienoties Refl. --> savienot (3); tikt savienotam.
- slota Rīks (piem., telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes, skavas u. tml. ar tajā iestiprinātiem vairākiem sīkiem vai atsevišķu lielu (dabiskas vai mākslīgas) šķiedras saišķi, kas savienots ar kātu.
- montēt Saistīt kopā, savienot atsevišķus fragmentus, veidojot kinofilmu, raidījumu, uzvedumu u. tml.
- slēgt Saistīt, savienot (ko).
- vīties Saistīties, savienoties, arī secīgi mainīties.
- saķēdēt Sasaistīt, savienot ar ķēdi vai ķēdēm.
- sasist Sastiprinot ar naglām, savienot (ko).
- sakopot Savākt vienkopus, savienot, sagrupēt kādā veselumā.
- sakļauties Savirzīties ļoti cieši kopā, savienoties, arī saplūst kopā; ļoti cieši pievirzīties (pie kā).
- sametināt Savstarpēji savienot (parasti neizjaucamā veidā).
- shēma Savstarpēji savienotu elektronisku komponentu kopums, kas veic kādu noteiktu funkciju.
- sasiet Sienot savienot (kā) galus, stūrus u. tml.; sienot savienot (ko).
- iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
- saskrūvēt Skrūvējot savienot, sastiprināt; skrūvējot salabot; skrūvējot izgatavot.
- paralēlslēgums Slēgums, kurā visi pozitīvie poli ir savienoti vienā punktā, bet negatīvie – otrā.
- saspraudīt Spraudot savienot, sastiprināt.
- saspraust Spraužot savienot, sastiprināt.
- modulis Standartizēts struktūrelements vai atsevišķa vienība, ko var savienot kopā un veidot sarežģītāku konstrukciju.
- sastiprināt Stiprinot, savienojot (ar ko) panākt, ka (kas) turas kopā, ir savienots.
- cauršūt Šujot (kam) cauri, savienot kopā, sastiprināt (ko).
- sadiegt Šujot lieliem dūrieniem, savienot.
- sašūt Šujot savienot kopā.
- sašūt Šujot savienot.
- daudzvērtīgs Tāds (ķīmiskais elements), kas spēj savienoties ar vairākiem (cita elementa) atomiem.
- republikānisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu PSRS savienoto vai autonomo republiku, attiecas uz to; pretstats: vissavienības.
- nesavienojams Tāds, kas ir tik atšķirīgs, arī tik pretrunīgs, kas tas nevar pastāvēt kopā, ka to nevar saistīt, savienot (ar ko citu).
- saturīgs Tāds, kura sastāvdaļas ir cieši savienotas, neatdalās.
- satamborēt Tamborējot savienot.
- kompozīts Tas, kas ir salikts, savienots no divām vai vairākām sastāvdaļām; kompozītmateriāls.
- anfilāde Telpu rinda, kas savienota ar durvīm (vārtiem, arkām) un atrodas taisnā līnijā cita aiz citas.
- sakausēties Tiekot kausētam, savienoties, izveidot viendabīgu maisījumu.
- salieties Tiekot lietam, arī plūstot, savienoties.
- sasaistīties Tikt savienotam (piem., ar saistvielas palīdzību).
- saāķēt Uzverot vienu caur otru, savienot.
- savienotie trauki vairāki jebkādas formas trauki, kas apakšējā daļā savienoti tā, ka tajos iepildīta viendabīga šķidruma brīvā virsma visos traukos nostājas vienāda augstuma horizontālā līmenī.
- savāzt Vāžot savienot, iekļaut (parasti kā detaļas, elementus) vienu otrā, citu, citā; salikt.
- stiķēt Veidot (ko), savienojot atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.; veidojot ko, stiprināt, savienot kopā (atsevišķus, parasti pielāgotus, gabalus, elementus u. tml.).
- bodijs Viendaļīgs, parasti pieguļošs apģērbs (piem., blūze, krekliņš), kura augšdaļa ir savienota ar biksītēm.
- vairogskrimslis Viens no balsenes skrimšļiem, kas sastāv no divām leņķī savienotām plātnītēm, šis leņķis – gāmurs izspiežas uz āru un ir viegli sataustāms.
- savīt Vijot savienot, sasaistīt.
savienot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV