Paplašinātā meklēšana
Meklējam rauda.
Atrasts vārdos (10):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (73):
- piengatavība Agrīnā (graudaugu, graudzāļu) gatavības pakāpe, kurā grauds vēl ir mīksts, un saspiests izdala baltu masu.
- maizes klēts apgabals, kur iegūst bagātas graudaugu ražas.
- kult Apstrādāt (graudaugus) ar kāda rīka, ierīces sitieniem, triecieniem, lai atdalītu sēklas no vārpām, pākstīm; šādā veidā iegūt (graudus, sēklas).
- plūdenis Ar ūdeni piesātināta, irdena, smalkgraudaina grunts, kas spēj plūst sava svara iespaidā.
- vērstuve Arkla darbīgā daļa – izliekta tērauda plāksne, kas piestiprināta arkla korpusam zemes aršanai, arī irdināšanai.
- karpu dzimta ātraudzīgu, siltumu mīlošu saldūdens zivju dzimta (pieder karpa, karūsa, plaudis, rauda, sapals u. c.).
- smilšaudekls Audums, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
- vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
- graudzāļu dzimta augu dzimta, kurā ietilpst graudaugi, niedres, cukurniedres, smilgas, timotiņš, vārpata un citi augi.
- tēraudbetons Betons ar tērauda pildvielu.
- dzelzsbetons Celtniecības materiāls – betons ar tērauda stiegrojumu.
- rīt asaras censties apvaldīt raudas.
- kalts Darbarīks – tērauda stienītis, kam parasti vienā galā ir asmens, bet otrā spals.
- kvarcīts Dažādas krāsas graudainas struktūras iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kvarcs un kas Latvijā sastopams, piem., laukakmeņu veidā.
- neskartās zemes gadsimtiem neapstrādātas lielas zemes platības (piem., Kazahstānas stepēs, kas no 1954. līdz 1960. gadam tika uzplēstas graudaugu audzēšanai).
- slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
- grauds Graudaugu auglis.
- sfinkters Gredzenveida muskulis, kas saraudamies noslēdz vai sašaurina atveri.
- konverters Iekārta tērauda ražošanai no izkausēta čuguna, pūšot tam cauri gaisu vai skābekli.
- grants Irdens iezis, kas sastāv no noapaļotām iežu (arī minerālu) drumslām; rupja, graudaina smilts.
- vērstuve Izliekta tērauda plāksne (buldozera, sniega tīrītāja) priekšgalā kā virzīšanai (piemēram, sniega, zemes) prom, nost.
- granulācija Jaunveidotie, nenobriedušie saistaudi ar graudainu virsmu.
- vobla Kaspijas jūrā un tajā ieplūstošajās upēs mītoša rauda [Rutilus caspicus].
- martenkrāsns Kausēšanas krāsns tērauda ražošanai.
- graudkopība Lauksaimniecības pamatnozare – graudaugu audzēšana pārtikai vai lopbarībai.
- abrazīvs Ļoti cieta, sīkgraudaina viela, ko lieto, piem., slīpēšanai vai asināšanai.
- porfīrs Magmatisks iezis, kura sīkkristāliskā, sīkgraudainā vai stiklveida uzbūves pamatmasā ir ieslēgti lieli kristāli.
- lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā kaļot atbalsta apstrādājamo materiālu.
- superfinišs Metāla, parasti apaļu, sagatavju sevišķa gludapstrāde ar vibrējošām smalkgraudainām galodām.
- šagrēnāda Miecēta, mīksta (parasti kazas) āda ar graudainu, spīdīgu virsmu, ko izmanto, piem., grāmatu iesiešanai.
- sausās brokastis muslis vai cita veida graudaugu izstrādājums, ko ēd ar pienu, jogurtu vai tml.
- lentzāģis Nepārtrauktas darbības zāģis, kas lokanas, noslēgtas tērauda lentes veidā slīd apkārt vairākiem skrituļiem.
- gabro No sacietējušas magmas veidojies tumšs, rupjgraudains iezis.
- brikete Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls.
- smilšpapīrs Papīrs, kam vienā pusē ir asu, sīkgraudainu abrazīvu kārta un ko lieto, piem., slīpēšanai, pulēšanai.
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveida tērauda asmeni un rokturi, kam ir pirkstu aizsargs.
- aglomerāts Porainos gabalos saķepināta smalkgraudaina rūda.
- tēraudliešana Process, kurā iegūst tērauda izstrādājumus, lejot izkausētu tēraudu veidnēs.
- asaras Raudāšana, raudas.
- raudiens Raudāšana, raudas.
- rupjgraudu Rupjgraudains (1).
- pegmatīts Rupjgraudains iezis, kas veidojies no magmas.
- gneiss Rupjgraudains iezis, kura galvenās sastāvdaļas ir kvarcs, laukšpats un vizla.
- dunīts Rupjgraudains magmatisks iezis tumšā krāsā.
- saveldrēties Saliekties stublājos tā, ka izveidojas veldre (par lakstaugu, biežāk graudaugu kopumu).
- rūsa Sarkanbrūns dzelzs oksidācijas produktu slānis uz dzelzs, čuguna, tērauda virsmas.
- muslis Sauso brokastu veids – auzu pārslu vai citu graudaugu pārslu maisījums ar riekstiem, rozīnēm, žāvētiem augļiem u. tml.
- vargāns Sens tautas mūzikas instruments, kas sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū.
- galoda Sīkgraudaina, abrazīva materiāla rīks (parasti garena plāksne), ko lieto asmeņu asināšanai, arī virsmas slīpēšanai.
- sīkgraudu Sīkgraudains (1).
- glaukonīts Sīkgraudains zaļgans minerāls [1], kas atrodams jūras izcelsmes nogulumiežos.
- krīts Sīkgraudains, parasti balts, organiskas izcelsmes nogulumiezis.
- veseris Smags, parasti liels, tērauda āmurs.
- smalkgraudu Smalkgraudains.
- veseris Sporta rīks mešanai tālumā – smaga metāla lode, kas ar tērauda trosi ir piestiprināta rokturim.
- dzelžots Tāds, kam ir dzelzs, tērauda daļas; tāds, kas ir apkalts ar dzelzi, tēraudu.
- sīkgraudu Tāds, kam ir sīki graudi; sīkgraudains (2).
- tēraudains Tāds, kam ir tēraudam raksturīgās īpašības (piem., zilganpelēka krāsa, spīdums).
- vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piem., par graudaugiem); viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- ziema Tāds, ko sēj rudenī un kas nogatavojas nākamajā gadā (piem., par graudaugiem); divgadīgs vai daudzgadīgs (par augiem, parasti puķēm).
- asarains Tāds, kurā dzirdamas raudas; raudulīgs; žēlabains.
- raudulīgs Tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runāšanu, balsi).
- tēraudkausēšana Tērauda ieguve (konverterā, martenkrāsnī, elektrokrāsnī); tērauda kausēšana.
- tēraudlietuve Tērauda lietuve.
- martenprocess Tērauda ražošana martenkrāsnī.
- profiltērauds Tērauda sagatave, arī izstrādājums, kas parasti iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- sliede Tērauda sija ar speciālu profilu šķērsgriezumā dažādu kravas ierīču, vilcienu u. tml. kustībai.
- tēraudkrāsa Tēraudam raksturīgā pelēkā, zilganā krāsa.
- seifs Ugunsdrošs tērauda skapis ar speciālu slēdzeni dokumentu, naudas, dārglietu, ieroču u. tml. glabāšanai.
- dzeltengatavība Vidējā (graudaugu un graudzāļu) gatavības pakāpe (starp piengatavību un pilngatavību), kad augu stiebri kļūst dzelteni.
- vasarāji Viengadīga labība, parasti graudaugi.
- pļava Zālaugu platība, kur zāli izmanto pļaušanai vai ganīšanai; zālājs (mēreni vēsa, nokrišņiem bagāta klimata joslās), kurā ir bieza lakstaugu (galvenokārt graudaugu) sega.
- vārpa Ziedkopa ar pagarinātu galveno asi, uz kuras atrodas sēdoši ziedi; graudaugu (labības) ziedkopa.
rauda citās vārdnīcās:
LLVV