Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam pretī.

Atrasts vārdos (7):

Atrasts etimoloģijās (5):

Atrasts normatīvajos komentāros (3):

Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija: apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
Diezgan bieži vārdu mērķēklis kļūdaini raksta ar īso e (mērķeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēd – sēdeklis. (šķirklī mērķēklis)
Diezgan bieži vārdu tēmēklis kļūdaini raksta ar īso e (tēmeklis). Lai noteiktu, kāds patskanis jāraksta līdzskaņu kopas -kl- priekšā, var vadīties pēc atbilstošā darbības vārda 3. personas formas: tēmēt – viņš tēmē – tēmēklis, turpretī sēdēt – viņš sēž – sēdeklis. (šķirklī tēmēklis)

Atrasts vārdu savienojumos (15):

Atrasts skaidrojumos (78):

šeiks 20. gs. 60. gados populāra sarīkojumu deja, kurā partneri dejo viens otram pretī, kratot plecus un rokas, izdarot asas, straujas, aprautas kustības.
pretoties Aktīvi darboties pretī (varmācīgai darbībai, rīcībai); atvairīt, atsist (piem., pretinieku, tā uzbrukumu).
raukt degunu ar sejas izteiksmi paust nepatiku, neapmierinātību, pretīgumu.
atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
samainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita); apmainīt.
apmainīt Atdot (ko savu) un saņemt pretī (cita).
likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
griezt krūtis pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
griezt zobus pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
griezt krūti pretī bezbailīgi, droši pretoties, cīnīties pretī, nepakļauties.
sastapties Braucot viens otram pretī, sastapt – par transportlīdzekli.
dergties Būt tādam, kas izraisa pretīgumu, riebumu.
smerdelis Cilvēks, kas ar savu rīcību, izturēšanos u. tml. izraisa dziļu nepatiku, pretīgumu.
pretimbraucējs Cilvēks, kas brauc (kādam) pretī, pretējā virzienā.
pretimnācējs Cilvēks, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
pretimsēdētājs Cilvēks, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
pretoties Darboties pretī (piem., kāda gribai); nepakļauties (piem., kādam, kam); nepiekrist (kādam, kam).
mainīt Dot (ko savu) un ņemt pretī (ko citu).
iepretī Gandrīz pretī (kam).
lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
saraukt degunu izpaust sejā neapmierinātību, nepatiku, pretīgumu u. tml.
ar rokām un kājām pretī kategoriski būt pretī, kategoriski nepiekrist.
norīt krupi klusējot, neprotestējot paciest nepatīkamo, apvaldīt sevī nepatiku, pretīgumu.
apriebties Kļūt pretīgam, riebīgam.
pretējas lapas lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
pretleņķis Leņķis, kas daudzstūrī atrodas pretī citam šī daudzstūra leņķim vai malai.
riebums Ļoti liela nepatikas, pretīguma sajūta, izjūta (pret ko).
iesāņus Mazliet sānis, ne tieši pretī (būt, atrasties); mazliet uz sāniem, uz vienu pusi.
nosāņus Ne tieši pretī; arī tālāk, savrup.
nedrīkstēt (ne) pīkstēt nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
neiedrošināties (ne) pīkstēt nedrīkstēt, neiedrošināties nekā bilst pretī; nedrīkstēt, neiedrošināties ne vārda bilst.
neiedrošināties ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
nedrīkstēt ne iepīkstēties neiedrošināties, nedrīkstēt nekā teikt pretī.
nelabi Nepatīkami, pretīgi.
neradība Nevēlama, kaitīga, arī pretīga radība.
realizēt Nodot (ko) cita rīcībā, īpašumā un saņemt pretī naudu vai ekvivalentu preci.
pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kam stājas, aktīvi darbojas pretī, arī ko cenšas atvairīt, nostatīt pretī.
pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī vai tuvu (kas) atrodas, noris, arī kam pretī (kas) vēršas, virzās.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
pretspēks Parādību kopums, kas aktīvi darbojas pretī (kādai darbībai).
dīdīt pādi pēc sena vārda došanas rituāla šūpot bērnu, celt to pretī saulei.
piets Plakanā, paplatinātā (piem., cirvja uzgaļa) daļa, kas atrodas pretī asmenim.
preteklis pretīgs cilvēks.
derglis pretīgs, nekrietns cilvēks.
derdzīgs pretīgs, riebīgs.
kalvinisti Protestantisma konfesija, ko 16. gadsimtā Šveicē nodibināja Ž. Kalvins un kuras raksturīgākā mācība ir iepriekšnolemtības doktrīna – uzskats, ka izredzētās dvēseles tiks glābtas, turpretī citas – lemtas mūžīgām mokām.
saņemt Sagaidīt, izejot pretī, sasveicinoties, arī sagaidīt un uzņemt (ciemiņu, atnācēju u. tml.).
kurpretī Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas pretstatījuma attieksmē; turpretī, turpretim.
kamēr Saista divas relatīvi patstāvīgas salikta teikuma daļas; bet; turpretī.
liela mute saka, ja kāds mēdz nesmalkjūtīgi, bravurīgi runāt pretī.
nelabums kāpj kaklā saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
nelabums kāpj mutē saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (piem., aiz pretīguma pret ko).
tvists Sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā ar izteiktām gurnu kustībām, kurā partneri dejo viens otram pretī; šīs dejas mūzika.
pretestība Spēja darboties pretī (kādai fizikālai iedarbībai, pārmaiņām).
pretestība Spēks, kas darbojas kam pretī.
vieta Tā, ka aizstāj (kādu, ko), atlīdzinājumam pretī dodot, saņemot ko citu.
pamīšus Tā, ka atrodas pretī (kā) atstarpei.
nelabi Tā, ka rodas nepatīkama, pretīga sajūta; mokoši.
plūksnains Tāds, kam plātnes šķēlumi atrodas cits citam pretī (par augu lapām).
riebīgs Tāds, kas ar savām īpašībām, uzvedību u. tml. izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
pretējs Tāds, kas atrodas, arī vērsts pretī (kam); tāds, kura kustības virziens vērsts pretī (kam).
pretvējš Tāds, kas atrodas, ir vērsts pretī vēja virzienam.
pretimnākošs Tāds, kas brauc (kādam, kam) pretī, pretējā virzienā (parasti par transportlīdzekli); pretimbraucošs.
atbaidošs Tāds, kas izraisa nepatiku, pretīgumu, bailes.
briesmīgs Tāds, kas izraisa, iedveš šausmas, bailes, riebumu, pretīgumu.
pretimnākošs Tāds, kas nāk (kādam) pretī, pretējā virzienā.
riebīgs Tāds, kas nav patīkams; tāds, kam ir riebumu, pretīgumu izraisošs saturs.
pretimsēdošs Tāds, kas sēž (kādam) tieši pretī, pretējā pusē.
riebīgs Tāds, kas, piem., ar savu izskatu izraisa nepatiku, arī riebumu, pretīgumu.
hipotenūza Taisnleņķa trijstūra mala, kas atrodas pretī šā trijstūra taisnajam leņķim.
negantība Tas, kas ir ļoti nepatīkams, pretīgs.
riebeklība Tas, kas izraisa lielu nepatiku, riebumu, pretīgumu.
riebeklis Tas, kas izraisa riebumu, pretīgumu (piem., ar savu izskatu); tas, kas dara riebeklības.
atkal Turpretī.
pretieloce Viena no divām ielocēm, kas izveidota viena otrai pretī.
aci pret aci viens otram tieši pretī, tiešā klātienē.
priekša Vieta, kas atrodas pie (cilvēka vai dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā vai (tam) tieši pretī, ļoti tuvu.

Atrasts piemēros (161):

pretī ..es tādu mīkstu plaukstiņu padevu [skolotājam] pretī.
skrobe ..gleznas man izstādēs 12 gadus neņēma pretī.. Bija jau skrobe..
tu ..ja tu spēj pasmaidīt par pasauli, tad viņa smaidīs tev pretī.
paģiras ..nekas tāds noticis nebija, kas šodien man palīdzētu tikt vaļā no pretīgās morālo paģiru sajūtas..
motors ..paklausījās manu motoru un neņēma pretī [karadienestā].
nošņākties "Nerunā pretī," tēvs nikni nošņācās.
plātīzeris "To plātīzeri, plikadīdu un pļāpu kuli savā mājā nē!" Janka vēl ecējas pretī..
agape Agape ir pilnīgi nesavtīga mīlestība, kurai ir spējas dot un turpināt dot, neko nesagaidot pretī.
amadīna Amadīnu mātītes nedzied, vien izdod raksturīgu saucienu, turpretī tēviņi dzied un pat dejo dziesmas laikā, saceļot spalviņas uz galvas.
pretīgums Ar pretīgumu aizgriezties no blakussēdētāja.
gaiņāties Ar rokām un kājām gaiņāties pretī.
pretī Ārsts slimniekam pretī pavērsa laipnu skatienu.
vieplis Atbaidošs, pretīgs vieplis.
atcirst Atcirst pretī.
pretīrunāšana Atvainoties par pretīrunāšanu.
virmot Atverot pirts durvis, pretī virmoja karstums.
pretīrunāšana Bērna pretīrunāšana vecākiem.
plest Bērns pleš rokas pretī mātei.
pretī Bērns skrēja pretī mātei.
pretī Bērns vecākiem pretī deva daudz mīlestības un prieka.
bezbailīgs Bezbailīgi stāties pretī iebrucējiem.
pretīgs Braukt pa slapjo un grumbuļaino ceļu bija pretīgi.
cirsties Cirsties pretī ciemiņam.
sparoties Daba sparojas pretī.
vesties Dažkārt vedas runāt pretī tēvam.
uzkasīties Dot pretī, ja uzkasās.
pretī Drīz jābūt pretī viesiem lidostā.
ekstraverts Ekstravertu turpretī vairāk interesē tas, kas apkārt – priekšmeti, notikumi, cilvēki. Un viņš arī uzreiz dod emocionālu atbildi uz redzēto, izjusto.
atrūkt Es .. tikai noteicu tādu kā – hallo, uz ko viņi man kaut ko neskaidru atrūca pretī.
strīdēties Es paliku pie sava, strīdējos pretī.
rādīt Es tev rādīšu, kā pretī runāt!
pretī Gājējiem pretī brauca velosipēdisti.
iepretī Iepretī citām šī grāmata liekas interesanta.
iepretī Iepretī namam ir tramvaja pietura.
pretī Iet droši pretī nākotnei.
pretīgs Istabā sāka dīkt pretīga, uzmācīga muša.
turpretī Izlikties par muļķi dažreiz ir ļoti gudri. Turpretī izlikties par gudru vienmēr ir muļķīgi.
izsūtīt Izsūtīt viesiem pretī mašīnu.
iztecēt Iztecēt pretī ciemiņiem.
turpretī Ja cilvēki grib, viņi vienmēr var saprasties, turpretī naidīgiem prātiem pat dzimtā valoda paiet garām kā tukša skaņa.
pretīgs Kaut ko apēst slimniekam šķita pretīgi.
atturēt Kautrība viņu attur skriet pretī.
pretīgums Klausoties runātājā, viņu pārņēma pretīgums.
nākt Kuģim pretī nāk ledlauzis.
laist Laist garām pretī braucošās automašīnas.
triekties Lielā ātrumā pretī triecas motocikls.
paspēlēt Man nav nekas pretī pastrādāt pie jebkura režisora, kaut ko paspēlēt.
atspurgt Meitene asi atspurdza pretī.
stiept Meitene stiepj pretī fotogrāfiju.
mest Mest pretī jautājumu.
dvest Mežs dveš pretī vaivariņu reibinošo smaržu.
pretīgs Mirkli viņi klusēja, tad sāka neprātīgi, pretīgi smieties.
pretī Mūžs gāja jau pretī rudenim.
sargs Nācēju uzreiz pamanīja mājas sargs un riedams metās pretī.
panākties Nav neviena, kas panākas pretī, bet pa tumsu iet ir neomulīgi.
ņirgt Nāve ņirdz pretī.
pretī Nebilst direktoram pretī ne vārda.
cirst Nekavējoties cirst pretī.
pretīgs Nepārtraukti klausīties otra pamācībās bija pretīgi.
vecmāmiņa Nerunā pretī vecmāmiņai.
tveice No degošā meža pretī sitās versmaina tveice.
sastapties No divām autoostām vienlaikus viens otram pretī izbrauca divi autobusi un sastapās pēc 2,5 stundām.
satikties No divām stacijām vienlaikus viens otram pretī izbrauca divi vilcieni, pēc 3 stundām abi vilcieni satikās.
raudzīties No katra kakta pretī raudzījās nabadzība un trūkums.
pretī Nostāties deju partnerim pretī.
iepretī Nostāties iepretī durvīm.
tiešs Nostāties tieši pretī.
novietoties Novietoties iepretī, blakus, aizmugurē.
bikšains Pa ielu pretī skrien bikšains skuķēns.
pretī Pabeigt darbus un saņemt pretī naudu.
pretī Pacelt rokas pretī mestajai bumbai.
ņirgt Piegāju pie spoguļa, man pretī ņirdza izspūris, noraudājies vieplis.
dzelties pretī dzēlās naidīgi skatieni.
jāt pretī jāj jātnieks.
klumburot pretī klumburoja divi vīriešu stāvi.
klunkurēt pretī klunkurē mazs, nevarīgs kucēns.
pārītis pretī nāca pārītis.
puisis pretī nāca puišu bariņš.
pieklapēt pretī nācis bars jauniešu, tie nabaga večuku pieklapējuši.
garmatainis pretī nāk garmatainis.
pretī pretī pūta stiprs vējš.
plest pretī saulei savas galotnes plēta priedes.
sliet pretī saulei savus ziedus slēja saulespuķes.
ziedkauss pretī saulei ziedkausus ver krokusi.
pufs pretī spogulim novietots pufs.
pretīgs pretīga izskaidrošanās.
pretīgs pretīga krusa kapāja zemi.
pretīgs pretīga situācija.
pretīgs pretīga smaka.
smakoņa pretīga smakoņa.
pretīgs pretīga uzvedība.
pretīgs pretīga, vētraina nakts.
pretīgs pretīgais dzēriens šķebināja.
pretīgs pretīgas bailes.
pretīgs pretīgas, rūgtas zāles.
pretīgs pretīgi drebuļi.
pretīgs pretīgi galvas reiboņi.
pretīgs pretīgi klepot.
pretīgs pretīgi odi un knišļi.
pretīgs pretīgi rīkoties, izturēties.
pretīgs pretīgs lietus, vējš.
pretīgs pretīgs melis un liekulis.
pretīgs pretīgs pienākums.
pretīgs pretīgs raksturs.
pretīgs pretīgs rāpulis.
pretīgs pretīgs satraukums, uzbudinājums, nemiers.
pretīgs pretīgs skatiens.
vaibstīties pretīgumā vaibstīties.
pretīgums pretīgums pret degvīnu.
spuroties Pusaudzis neklausa un spurojas pretī.
atplest Putnēni stiepj pretī atplestos knābjus.
pretīgums Radīt pretīgumu pret nikotīnu.
kūleņot Redzu meiteni kūleņojam mātei pretī.
uzbrucējs Rezerves, ko likt pretī uzbrucējiem.
riezt Riezt krūtis pretī.
pretīgs Rudens bija lietains un pretīgs.
sviest Rūgtu smaržu pretī sviež mētra.
pretī Runāt tēvam pretī.
pretīgs Rupjš, pretīgs cilvēks.
iznākt Saimnieks iznāca ciemiņam pretī.
salkans Salkana, pretīga smaka.
pretī Saņemt pretī ziedus un komplimentus.
noķērkt Sieviete kaut ko noķērc pretī.
pretī Sist, spert pretī.
pretī Skatuvei pretī sēdēja žūrija.
sliekties Sliekties mātei pretī, lai apkamptu.
pretīgums Slimniekā trekns ēdiens izraisīja pretīgumu.
rūgumpods Smaidi, un pat lielākais rūgumpods atsmaidīs pretī.
pretī Smaidīt pretī.
kurpretī Soņa .. patiesībā vēl bija meitene, kurpretī viņš sevi par zēnu diemžēl nevarēja saukt pat saulainākajos optimisma uzplūdos.
spert Sparīgi spert pretī.
spirināties Spirināties pretī vecāku aizliegumam.
orda Stāties pretī iekarotāju ordām.
tirānija Stāties pretī tirānijai.
atnācējs Steigties atnācējiem pretī.
stīvēties Stīvēties pretī.
pretī Strīdēties pretī.
atrūkt Suns atrūc pretī.
luncināt Suns nāca mums pretī, asti luncinādams.
stīvēties Suns sākumā nav gribējis kāpt mašīnā, stīvējies pretī.
vicināt Suns skrien pretī, asti vicinādams.
nodūkt Še viņiem gar ausīm nodūca pirmā bite, ko strops bij izsūtījis pretī pavasarim.
šļura Tādā veidā iegūst pretīgu šļuru, kura savā veidā apreibina.
pretī Teikt asprātības pretī.
pretī Tēvs bērnam bija pretī uz skolu.
nobrēkt Tēvs dusmīgi nobrēca: "Nerunā pretī!"
pretī Tiekties pretī savām iecerēm.
turēties Turēties pretī alkohola vilinājumam.
kārdinājums Turēties pretī kārdinājumam jaunumu pastāstīt citiem.
vicināt Vicināt kādam pretī ar roku.
vicot Vicot kādam pretī.
svešs Vienam tēvs ir vistuvākais un mīļākais cilvēks pasaulē, citam turpretī – svešs cilvēks, ar ko saista tikai formālas saites.
nosēsties Viņi nosēdās viens otram pretī.
pretī Viņi notupās viens otram pretī.
sprūds Viņš jau gribēja laist vaļā bises sprūdu, bet tad ieraudzīja: tieši tēmējumam pretī nostājies cilvēks..
stiept Viņš stiepa pretī roku un nosauca savu vārdu.
stiept Vīri stiepa saimniecei pretī savus šķīvjus.
spārdīties Vīrs spārdīdamies turas pretī.
virzīt Virzīt dzīves apstākļus pretī labklājībai.
pretīgs Visu nakti pretīgi puteņoja.
aizzviegties Zirgi klusu, aprauti aizzviedzās un pielika soli pretī saimniekam.

pretī citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV