Paplašinātā meklēšana
Meklējam lietots.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts etimoloģijās (9):
- Pirmo reizi lietots laikrakstā "Diena" 2004. gada 11. oktobrī, rakstnieka Paula Bankovska rakstā. Vārds "mēstule" 2004. gadā atzīts par gada vārdu. (šķirklī mēstule)
- No vācu Haube, ieviesies 19. gs. pirmajā pusē, līdz tam šajā nozīmē lietots vārds mice. (šķirklī aube)
- Atvasinājums no biedrs, līdz 19. gs. otrajai pusei lietots nozīmē 'sabiedrība'. (šķirklī biedrība)
- Darbības vārds dibināt līdz 19. gs. lietots ar nozīmi 'likt (celt) uz pamata, pamatot'. 19. gs. 60. gados Atis Kronvalds šo vārdu attiecināja arī uz sabiedrisku pasākumu izveidošanu. (šķirklī dibināt)
- Aizguvums no viduslejasvācu ja. Reliģiskajos tekstos un ceremonijās lietots jau 16. gs., bet runātajā latviešu valodā īsteni iesakņojās tikai 19. gs. vidū. (šķirklī jā)
- No adjektīva jauns. Sākotnēji šis atvasinājums lietots ar nozīmi 'jaunība', mūsdienu nozīmes ieviešanos un nostiprināšanos veicinājis A. Kronvalds. (šķirklī jaunatne)
- No viduslejasvācu kaste 'noliktava, lāde'. Latviešu valodā vārds sākotnēji lietots ar nozīmi 'cietums'. (šķirklī kaste)
- 19. gs. beigu jaunvārds, agrāk lietots ar nozīmi 'klausītājs'. (šķirklī klaušinieks)
- No J. Alunāna jaunvārda saeims 'valsts padome, zemes padome', kas vēlāk lietots formā saeima ar nozīmes paplašinājumu 'sanāksme, sapulce, apspriede'. (šķirklī saeima)
Atrasts normatīvajos komentāros (17):
- Nereti valodas praksē substantīvs sterilizētājs 'cilvēks, kas veic sterilizāciju' tiek lietots substantīva sterilizators 'iekārta, ierīce (kā) sterilizācijai' nozīmē, tomēr šos divus vārdus nevajadzētu jaukt. (šķirklī sterilizētājs)
- Ļoti bieži vārds uzstādījums tiek lietots atbilstoši krievu valodas vārdu установка, постановка nozīmēm. Piem., politisks uzstādījums; uzstādījums palielināt minimālo algu; mērķa uzstādījums; sportistu uzstādījums – cīņa par medaļām. Šādos gadījumos vēlams izvēlēties citus vārdus – nostādne, izvirzījums u. tml. Piemēram, politiska nostādne; mērķa izvirzījums; sportistu mērķis – cīņa par medaļām. (šķirklī uzstādījums)
- Agrāk šis vārds tika lietots vīriešu dzimtē (eholots). (šķirklī eholote)
- Rakstu valodā iekš izplatījies citvalodu (vācu, latīņu valodas) ietekmē; stilistiski neitrāli lietots līdz 20. gs. 40. gadiem. (šķirklī iekš)
- Bieži deminutīva kartīte vietā tiek lietots vārds kartiņa, kas neatbilst latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai – no 5. deklinācijas sieviešu dzimtes lietvārdiem (ar galotni -e, karte) deminutīvus darina ar izskaņu -īte. (šķirklī kartīte)
- Nozīmē 'sporta sacensību norise guļus vai sēdus uz grīdas' lietvārds parters nereti tiek lietots ar galotni -is: parteris, tomēr pareizrakstības normām atbilstošs ir lietojums ar galotni -s: parters. (šķirklī parters)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotristabu. (šķirklī pusotristabas)
- Dažreiz vārda raudze vietā tiek lietots ģermānisms prove. Ieteicams lietot latvisko vārdu raudze. (šķirklī raudze)
- Ja vārds respektīvi lietots šeit minētajā nozīmē, tad teikumā tas atdalāms ar komatiem. Par interpunkciju citā lietojumā sk. A. Blinkena "Latviešu interpunkcija", "Zvaigzne ABC" 2009, 273. lpp. (šķirklī respektīvi)
- Dažās vārdnīcās šajā nozīmē minēts vārds riestuve, kas praksē tikpat kā netiek lietots. (šķirklī riestava)
- Vārds sagarumot parasti tiek lietots mežrūpniecības nozarē, turpretim sagarināt vairāk lieto, runājot par amatniecības, mājsaimniecības darbiem. (šķirklī sagarināt)
- Novecojusi forma; biežāk lietots formā sokties (skat.). (šķirklī sekties)
- Praksē lietvārds sholasts nereti lietots ar nozīmi 'sholastiķis'. No šāda lietojuma būtu vēlams izvairīties, lai novērstu pārpratumus. (šķirklī sholasts)
- Dažreiz sarunvalodā un rakstos substantīvs susliks tiek lietots rakstījumā ar ļ: susļiks, šāds lietojums nav pareizs. (šķirklī susliks)
- Tiek lietots arī šī jēdziena apzīmējums 3D. (šķirklī trīsdimensiju)
- Praksē nereti vārds zemsega tiek lietots ar nozīmi 'zemsedze'. (šķirklī zemsega)
- Dažkārt šis vārds tiek lietots arī daudzskaitļa ģenitīva formā pusotrstāvu. (šķirklī pusotrstāva)
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (40):
- galera Airējams karakuģis ar 1–3 burām, kas tika lietots līdz 18. gs.
- frāze Bieži lietots izteikums bez dziļāka satura.
- lupata Drēbes gabals (nolietots, mazvērtīgs, arī tāds, ko izmanto kādai vajadzībai).
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- izgrabējis Ļoti vecs, nolietots.
- maiju raksts maiju lietots hieroglifu raksts.
- kuģelis Mazs, arī nolietots kuģis.
- krāms Nederīgs, nolietots priekšmets, lieta.
- klišeja Nodeldēta frāze, bieži lietots izteiciens bez oriģinalitātes.
- šrots Nolietots metāla priekšmets, kas ir nododams lūžņos.
- grausts Nolietots, paliels priekšmets (piem., automašīna).
- no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā ko nolieto, kas nolietojas, tiek nolietots, patērēts.
- cauri Norāda, ka (kas) ir beidzies, pabeigts vai izlietots.
- papildu Norāda, ka (kas) tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietojas, bojājas.
- vairs Norāda, ka kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
- papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, lietots, funkcionē papildus galvenajam, būtiskākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
- elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
- jehovieši Padomju laikā lietots nekorekts starptautiskās reliģiskās organizācijas "Jehovas liecinieki" dalībnieku apzīmējums.
- trops Pārnestā nozīmē lietots vārds vai vārdu savienojums.
- litota Pārspīlēts, tīšs (kā) samazinājums; izteiksmes forma, kurā lietots šāds samazinājums; pretstats: hiperbola.
- uzmunsturēt Pieņemt (kādu kuģa) komandā (vārds lietots 20. gs. sākumā, vidū).
- vraks Sapostīts, līdz pilnīgai nederīguma pakāpei nolietots kuģis, arī lidaparāts, arī (tā) atliekas, kas pamatos saglabājušas savu ārējo formu.
- grivna Sudraba stienītis, kas lietots par svara un naudas vienību (piem., Krievzemē no 8. līdz 15. gadsimtam); vēlāk – naudas vienība Krievijā; attiecīgā monēta.
- vāle Šāds (piemēram, zarains, dzeloņains) rīks, kas senatnē tika lietots kā kaujas, medību ierocis.
- kaujas sambo šāds sporta veids, kurā, piem., sāpju paņēmiens tiek lietots līdz brīdim, kamēr pretinieks padodas.
- papildus Tā, ka tiek izmantots, lietots, funkcionē, papildinot galveno, nozīmīgāko, arī sākotnējo.
- pārbagāts Tāds, kā veidošanai kas izlietots pārāk lielā daudzumā.
- mazlietots Tāds, kas ir maz vai nedaudz lietots.
- palietot Tāds, kas ir nedaudz lietots.
- svabads Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts; brīvs (5).
- brīvs Tāds, kas pašreiz netiek lietots, nav aizņemts.
- vecs Tāds, kas sen ir iegādāts; tāds, kas ir nolietots.
- jauns Tāds, kas tikko vai nesen ir iegādāts; tāds, kas ir labi saglabāts, nav nolietots.
- nabadzīgs Tāds, kura veidošanai, sagatavošanai nav izlietots kas vērtīgs, nepieciešams un kas liecina par nabadzību (1).
- pārpalikums Tas, kas ir palicis pāri, nav izlietots, realizēts.
- uzmunsturēties Tikt pieņemtam (kuģa) komandā (vārds lietots 20. gs. sākumā, vidū).
- grabaža Vecs, nolietots priekšmets, kas vairs nav derīgs.
- vraks Vecs, nolietots, izmantošanai nepiemērots priekšmets (transportlīdzeklis, tehniska iekārta, celtne).
- žargonisms Žargonā lietots vārds vai izteiciens; žargonvārds.
Atrasts piemēros (10):
- zelēt "Krīze" – šis vārds tiek nemitīgi zelēts un lietots.
- plašķis Mazlietots plašķis.
- nevietā Nevietā lietots vārds, izteiciens.
- nolietot Nolietots apģērbs.
- romāncements Pagrabstāvā iekštelpu apmetumam lietots romāncements.
- trīsvienība Pats vārds "Trīsvienība" Bībelē netiek lietots, bet to izmanto, lai aprakstītu Trīsvienīgo Dievu – trīs vienlaikus pastāvošas, mūžīgas personas, kas kopā veido vienu Dievu.
- spondejs Spondejs mūsdienu dzejā tiek lietots reti.
- stūrmanis Stūrmaņi kuģa vadīšanu veic sardzēs jeb maiņās, tādēļ dažreiz tiek lietots termins sardzes stūrmanis.
- pavārds Valdnieka Tālivalža vārds tautā lietots kā pavārds, lai raksturotu viņa valsts plašumu.
- zeltsakne Zeltsakne ir tautas medicīnā plaši lietots, organismu stiprinošs augs.
lietots citās vārdnīcās:
LLVV
MEV