Paplašinātā meklēšana
Meklējam laupīt.
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (18):
- ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
- gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
- korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis.
- izlaupīt Laupot iztukšot (ko); nolaupīt (daudz vai visu).
- palaupīt Mazliet laupīt (parasti neilgu laiku, nelielā daudzumā).
- aiznest Nolaupīt (par dzīvniekiem).
- kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus un noziedzniekus, atrastu nolaupītās mantas u. tml.
- samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
- nest Parasti savienojumā ar "prom": zagt (par cilvēkiem), laupīt (par dzīvniekiem).
- marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
- līdz (pēdējam) kreklam pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
- Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, kas noķertos ceļotājus guldīja dzelzs gultā, ja tie bija īsāki par gultas garumu, izstiepa, ja bija garāki - nogrieza kājas, lai pielāgotu gultas garumam.
- vikingi Seno skandināvu karotāji, jūras laupītāji un tirgotāji.
- nozagt Slepeni aizvest (kādu); nolaupīt.
- sirot Staigājot, klīstot laupīt, zagt.
- sirotājs Tas, kas siro; laupītājs.
- krist par laupījumu tikt nolaupītam, nonākt kāda varā, arī īpašumā.
- burlaks Zaglis, laupītājs.
laupīt citās vārdnīcās:
MEV