Paplašinātā meklēšana
Meklējam aula.
Atrasts vārdos (6):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (79):
- bruņas Aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj dzīvnieka ķermeni vai tā daļu.
- epidurāls Atsāpināšanas veids, kurā anestezējošo vielu ievada spraugā starp mugurkaula smadzeņu apvalkiem.
- muguras smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas mugurkaula kanālā.
- čaumala Ciets apvalks (sēklām, augļiem); čaula (1).
- pakrūte Cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula.
- apvalks Čaula.
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums, šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
- lumbālpunkcija Diagnostikas vai arī ārstniecības nolūkos veikta punkcija muguras smadzenēs mugurkaula jostas vietas apvidū.
- bezmugurkaulnieki Dzīvnieki, kam nav mugurkaula vai hordas (piem., vienšūņi, gliemji, posmkāji).
- ekstensija Ekstremitātes vai mugurkaula stiepšana, ko izmanto, piem., lūzumu, izmežģījumu ārstēšanā.
- fileja Gaļas gabals bez kauliem; gaļas mīkstums, parasti no muguras daļas abpus mugurkaulam.
- zobenzivs Gara (līdz 4 m) jūras zivs ar zobenam līdzīgu kaula izaugumu pie augšžokļa [Xiphias gladius].
- pērļgliemene Gliemene, kuras čaulas slēdzeni veido robi un tiem atbilstošas bedrītes.
- gliemežvāks Gliemenes vākveida čaula.
- kailgliemezis Gliemezis ar tārpveidīgu, čaulas neietvertu ķermeni.
- gliemežnīca Gliemeža čaula.
- perlamutrs Gliemju (galvenokārt pērleņu) čaulas spīdīgs iekšējais slānis, ko izmanto pogu, rotaslietu gatavošanai, inkrustācijām u. tml.
- aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa patronas iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
- atvasara Ilgstošs sausa, saulaina un samērā silta laika periods rudenī.
- bruņuzivis Izmirušas zivis, kurām ķermenis bija klāts ar kaula bruņām.
- akmeņplekste Jūras zivs ar plakanu ķermeni un palieliem kaula izaugumiem uz tā; āte.
- sekvestrs Kaula atmirusī, ar demarkācijas līniju norobežotā daļa.
- kūkums Kaula izliekums uz āru (degunam).
- vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
- periostīts Kaula plēves iekaisums.
- osteomielīts Kaula smadzeņu vai kaulu iekaisums, ko izraisa bakteriāla infekcija.
- stils Kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā).
- zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (zivīm, rāpuļiem).
- dentīns Kaulaudi, kas veido zoba galveno masu.
- mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, no kakla līdz krustiem.
- trepanācija Ķirurģiska operācija, kurā atver kādu kaula dobumu.
- osteoma Labdabīgs audzējs, kas sastāv no kaulaudiem.
- bruņurupucis Lēns, mazkustīgs rāpulis, kura ķermenis ietverts spēcīgās kaula bruņās pasīvai aizsardzībai.
- krokodils Liels rāpuļu klases dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā), kam raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes.
- kūņoties Līst ārā, atbrīvoties (no kūniņas, pārsega, čaulas u. tml.).
- nolobīt Lobot atbrīvot (ko) no mizas, čaulas u. tml.
- kārns Ļoti kalsns, kaulains, arī ļoti novājējis.
- sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks.
- uzlaboties Mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam.
- pakariņš Mazs, kustīgi piestiprināts rotājuma elements (piem., no dzintara, metāla, kaula) tērpam vai lielākam rotai.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar kustību un balsta orgānu (kāju, roku, mugurkaula) deformāciju pētīšanu, šādu slimību ārstēšanu un profilaksi.
- kupris Mugurkaula deformācija – izteikts leņķveidīgs mugurkaula izliekums.
- skolioze Mugurkaula deformācija, izliekums.
- kifoze Mugurkaula izliekums uz mugurpusi.
- astes kauls mugurkaula nobeigums no neattīstītiem astes skriemeļiem.
- spondilīts Mugurkaula skriemeļa iekaisums.
- disks Mugurkaula skrimslis.
- radikulīts Mugurkaula smadzeņu nervu saknīšu iekaisums.
- poliomielīts Mugurkaula smadzeņu pelēkās vielas iekaisums, ko izraisa vīruss; bērnu trieka.
- šķilties Nākt ārā (no čaulas, apvalka).
- pseidoartroze Neīstā locītava – anormāls kaula kustīgums, kas radies lūzuma nepilnīga saauguma dēļ.
- smadzenes Nervu sistēmas centrālā daļa (galvaskausā, mugurkaula kanālā).
- saulgozis No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
- korsete Ortopēdiska ierīce mugurkaula noturēšanai noteiktā stāvoklī vai tā deformācijas mazināšanai.
- pārkauloties Pārveidoties par kaulaudiem.
- čaulīte Patronas čaula pistolēm, šautenēm u. tml. ieročiem.
- plektrs Plāna, stingri saliekta metāla, kaula vai plastmasas plāksne, ar kuras tievo galu strinkšķinot ieskandina stīgas.
- upesvēzis Posmkāju tipa vēžu klases dzīvnieks ar čaulas klātu ķermeni un garenu posmotu vēderu, kas dzīvo lēni tekošās upēs, ezeros.
- vēzis Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj čaula un no vairākiem pāriem kāju viena pāra galos ir spīles.
- krūškurvis Rāpuļu, putnu un zīdītāju (arī cilvēka) ķermeņa skeleta daļa, ko veido mugurkaula krūšu daļa, ribas un krūšu kauls.
- cīpsla Saistaudu veidojums, ar ko muskulis piestiprināts pie kaula.
- spināls Saistīts ar mugurkaulu, tā smadzenēm; mugurkaulam, tā smadzenēm raksturīgs.
- saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti ziemā, agrā pavasarī).
- saule ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- saule ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
- aste Sašaurināts mugurkaula turpinājums (dzīvniekiem).
- zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
- akmens laikmets senākais periods cilvēces vēsturē (kad darbarīkus un ieročus darināja no akmens, arī koka vai kaula).
- airkāji Sīki (1–3 mm) vēzīši bez čaulas.
- ūdensblusa Sīks vēžveidīgo klases dzīvnieks (garumā līdz 10 mm), kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem.
- šina Speciāls paliktnis, ko izmanto, lai kaula lūzuma, izmežģījuma u. tml. gadījumā nodrošinātu attiecīgās ķermeņa daļas nekustīgumu.
- store Storveidīgo kārtas zivs ar smailu purnu, taustekļiem pie mutes un lielu, slaidu vārpstveida ķermeni, kas klāts 5 kaula vairogu rindām un sīkām kaula plātnītēm.
- raķete Šāviņš – ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizēšanai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai.
- kaulveida Tāds, kas atgādina kaulu, ar kaulam līdzīgām īpašībām.
- aizkrūts Tāds, kas atrodas aiz krūšu kaula.
- riba Viens no lokveida kauliem, kas aptver ķermeņa krūšu daļu no mugurkaula līdz krūškaulam.
aula citās vārdnīcās:
LLVV