Paplašinātā meklēšana
Meklējam attālināt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (32):
- atkāpties Atrasties lielākā attālumā, attālināties; atvirzīties.
- nobīdīt Bīdot virzīt prom, atvirzīt nost, attālināt (no kā).
- aizbrist Brienot attālināties; brienot aizvirzīties, nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
- raķete Cilindrisks šāviņš, kas tiek izmantots attālinātu mērķu iznīcināšanai un kas lidojumam izmanto reaktīvās kustības principu.
- aiziet Ejot attālināties; doties prom; ejot nokļūt (kur, aiz kā, līdz kādai vietai).
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā); attālināties, kļūstot nesaskatāmam.
- izkliedēt Izvietot izklaidus; attālināt citu no cita.
- atrauties Izvirzīties priekšā un attālināties (no pārējiem); attālināties.
- aizklaudzēt Klaudzot attālināties, aizvirzīties.
- cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- projām Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet, attālināties no kā.
- aizzibēt Ļoti ātri attālināties, aizvirzīties.
- aizzibsnīt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties (par kaut ko spožu, gaišu).
- aizzibināt Ļoti ātri, strauji kustoties, attālināties, aizvirzīties.
- aizmirgot Mirgojot attālināties, aizvirzīties (par ko spožu, spilgtu).
- aiznest Nesot attālināt; nest prom; nesot nogādāt (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
- nost Norāda uz kategorisku prasību aiziet, attālināties (no kā).
- projām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā), ir attālinājies, attālināts (no kā).
- projām Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piem., iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
- aizņirbēt Ņirbot attālināties, aizvirzīties, te parādoties, te pazūdot.
- aizgriezties Pagriežoties aizvirzīties citā virzienā, attālināties.
- vilcināt Panākt, būt par cēloni, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- radiovadība Radiosignālu izmantošana attālinātu objektu vadībai.
- aizlasīties Steidzīgi, nekavējoties attālināties, aiziet (prom).
- atrauties Strauji uzsākt braucienu un attālināties; pacelties.
- mala Vieta (piem., kādā telpā, teritorijā), kas ir attālināta no (tās) centra.
- novilcināt Vilcinoties panākt, ka (laikposms, kad kam jānotiek, jānoris) tiek attālināts.
- atvirzīt Virzot (bīdot, velkot u. tml.), arī liekot virzīties, attālināt, atdabūt nost (sānis, atpakaļ).
- atvirzīties Virzoties attālināties (no kā), tikt nost (sānis, atpakaļ).
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir attālināts sakars.
- aizvizēt Vizot attālināties, aizvirzīties (par gaismu, ko spožu, gaišu).
attālināt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV