Paplašinātā meklēšana
Meklējam apveltīt.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (13):
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piem., slavu, ievērību).
- tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
- velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
- punduris Ļoti maza cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām radošajām spējām apveltīts cilvēks.
- apbruņot Nodrošināt ar zināšanām; būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir apveltīts ar izcilām radošajām spējām; ļoti talantīgs.
- harismātisks Tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi.
- vainagot Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1).
apveltīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV