Paplašinātā meklēšana
Meklējam apvelt.
Atrasts vārdos (3):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (15):
- apdāvināt apveltīt ar dāvanām.
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- vīt Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piem., slavu, ievērību).
- tiesībspēja Civilajās tiesībās noteikta fizisku un juridisku personu spēja būt apveltītiem ar tiesībām un pienākumiem.
- kiborgs Fantastiska cilvēkveidīga būtne, kas apveltīta ar milzīgām fiziskām spējām – daļēji cilvēks, daļēji mašīna.
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- supermenis Komiksa varonis, sevišķi spēcīgs, ātrs un citām īpašām spējām un pārcilvēciskām īpašībām apveltīts vīrietis, kurš palīdz cīņā pret ļaunumu.
- velns Ļauna, pārdabiska būtne, kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota (piemēram, tautas pasakās).
- punduris Ļoti maza cilvēkveida būtne, kas parasti ir apveltīta ar burvja varu.
- ģēnijs Ļoti talantīgs, ar izcilām radošajām spējām apveltīts cilvēks.
- apbruņot Nodrošināt ar zināšanām; būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
- ģeniāls Tāds (cilvēks), kas ir apveltīts ar izcilām radošajām spējām; ļoti talantīgs.
- harismātisks Tāds (kristīgās reliģijas mūsdienu novirziens), ko vada ar harismu apveltīts cilvēks un kurā apvienoti dažādi kristīgo reliģiju elementi.
- vainagot Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1).
- sprakšķis Vabole ar šauru garu ķermeni, kura spēj no guļus stāvokļa apvelties uz kājām, radot sprakšķošu skaņu.
Atrasts piemēros (16):
- apvelt apvelt akmeni apkārt dobei.
- apvelt apvelt mazuli uz vēdera.
- apvelties apvelties uz muguras, vēdera.
- apveltīt apveltīt ar laipnībām.
- apveltīt apveltīt ar mīļiem vārdiem.
- apveltīt apveltīt ar nicīgu smīnu.
- apveltīt apveltīt savus tuviniekus Ziemassvētkos ar dāvanām.
- apveltīt apveltīts ar lielu talantu.
- izcils Ar izcilām spējām apveltīts mūziķis.
- muzikalitāte Bērns ir apveltīts ar muzikalitāti.
- persieši Cilvēkiem patīk simpātiskie, ar nosvērtu raksturu apveltītie persieši.
- apveltīt Daba viņu bija apveltījusi ar izcilu prātu.
- dāsns Dāsni apveltīt.
- zobgalīgs Maestro visi pazīst kā zobgalīgu, ar labu humoru apveltītu cilvēku.
- apvelties Sākt apvelties miesās.
- krāšņums Sievišķīgiem krāšņumiem apveltīta dāma.
apvelt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV