Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
žēlot
žēlot [žȩ̃luôt] -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Izturēties (pret kādu) saudzīgi, maigi, arī gādīgi (piem., nepakļaujot grūtībām, nepieļaujot nevēlamus pārdzīvojumus, nesodot par pārkāpumiem); just līdzi (kādam).
PiemēriMāte žēlo bērnu.
2.Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
PiemēriŽēlot savu veselību.
3.Censties neiztērēt, nedot; taupīt.
PiemēriIzglītībai naudu nevajag žēlot.
Stabili vārdu savienojumiŽēlot savu ādu.