taupīt
taupīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Lietot, izmantot (ko) ierobežotā daudzumā, tērēt (ko) pēc iespējas mazāk.
PiemēriTaupīt papīru.
1.1.Censties lieki neizdot, neiztērēt (naudu).
PiemēriTaupot naudu, viņa uz darbu gāja kājām.
1.2.intransitīvs Būt taupīgam.
PiemēriCilvēki nav raduši taupīt.
1.3.Nelietot, netērēt ar mērķi saglabāt (ko kādam nolūkam).
PiemēriTaupīt bērzu sulas vasaras karstajām dienām.
1.4.Izmantot saprātīgi, ar apdomu (piem., laiku, spēkus).
PiemēriTaupīt spēkus.
2.Saudzēt (ko), lai (tā) pietiktu iespējami ilgākam laikam.
PiemēriTaupīt jaunās kurpes.