ķeksītis
ķeksītis -ša, dsk. ģen. -šu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Dem. → ķeksis.
2.Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
PiemēriAtzīmēt ar ķeksīti.
Stabili vārdu savienojumiĶeksīša dēļ; ķeksīša pēc.