Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzķert
uzķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru transitīvs, darbības vārds
1.Strauji satvert, notver (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
PiemēriUzķert krītošu grāmatu.
1.1.Aizķert.
PiemēriUzķert makšķeres auklu ar motorlaivas skrūvi.
2.Uztvert ar maņu orgāniem.
PiemēriUzķert vismazāko troksnīti.
2.1.Atklāt, pamanīt, arī izprast.
PiemēriUzķert, kā garšīgi žāvēt zivis.