uzķert
uzķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru transitīvs, darbības vārds
1.Strauji satvert, notver (ko krītošu, mestu u. tml.), lai (tas), piemēram, nenokristu zemē.
PiemēriUzķert krītošu grāmatu.
2.Uztvert ar maņu orgāniem.
PiemēriUzķert vismazāko troksnīti.
2.1.Atklāt, pamanīt, arī izprast.
PiemēriUzķert, kā garšīgi žāvēt zivis.