uzspīlēt
uzspīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
uzspīlējums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ar pūlēm uzvilkt, uzaut (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
PiemēriUz plāna krekla uzspīlēt jaku.
1.1.Uzpresējot, stiepjot, plešot u. tml. nostiprināt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzspīlēt vārpstai uzmavu.