Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzkleķēt
uzkleķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Uzvirzīt, izveidot (kleķi) virsū (uz kā, kam); izveidot (ko) no kleķa.
PiemēriUzkleķēt vēl vienu kleķa kārtu.
2.sarunvaloda Uzmeistarot, uzcelt (piemēram, ko ļoti vienkāršu); pavirši uzcelt, arī uzziest, uzkrāsot u. tml.
PiemēriMēģināt uzkleķēt krāsniņu.